Adigi (pašnosaukums:адыгэ) jebčerkesi ir viena noZiemeļkaukāza tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvodiasporāTurcijā,Tuvajos Austrumos unZiemeļāfrikā, bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijāKrievijas Federācijas dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības:Adigejas Republika,Kabardas-Balkārijas Republika unKaračajas-Čerkesijas Republika.
Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.[1] Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienotseksoetnonīms "čerkesi". Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimtamongoļu rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums "adigi" zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.
Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi.Adigejā unKrasnodaras novadā dzīvojošie dēvēti paradigejiešiem,Karačajā-Čerkesijā — par čerkesiem,Kabardā-Balkārijā — parkabardiešiem, betMelnās jūras piekrastē pieTuapses — paršapsugiem.
Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigukabardiešu-čerkesu valoda, kas izplatītaKabardā-Balkārijā unKaračajā-Čerkesijā, un rietumadiguadigu (adigejiešu) valoda, kas izplatītaAdigejā unKrasnodaras novadā. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodāskirilicas alfabētā.
Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi;Krievijā lielākā daļa protkrievu valodu, diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārtturku unarābu valodu.
Vēsturiski pazīstami kā čerkesi,[2] kas apdzīvojuši plašasČerkesijas teritorijasKaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē unMelnās jūras piekrastē no mūsdienuKabardas austrumos līdzAnapai rietumos un noKubaņas vidusteces ziemeļos līdzabhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos.Kaukāza kara (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgosabazīnus,abhāzus unubihus)Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uzOsmaņu impēriju. Apmēram 5% adigu[3] palika Krievijas impērijā un tos nometinājaKubaņas unTerekas ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinotkazaku,armēņu,grieķu,igauņu un citu tautību kolonistus.
1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidojaAdigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu,Kabardas-Balkārijas autonomo apgabalu unKaračajas-Čerkesijas autonomo apgabalu.
%2c_Flag_of_Syria_(1980%25E2%2580%25932024).svg)
.jpg)
