Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Adigi

Vikipēdijas lapa
Adigi
Адыгэ
Adigi tautastērpos
Visi iedzīvotāji
ap 2,5 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Turcija Turcija 1 367 000
Karogs: Krievija Krievija 712 234
Karogs: Jordānija Jordānija 180 000
Karogs: Sīrija Sīrija 75 000
Karogs: Lībija Lībija 35 000
Karogs: Irāka Irāka 34 000
Karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija 23 000
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Ēģipte Ēģipte 12 000
Karogs: Izraēla Izraēla 7400
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 7100
Karogs: Palestīniešu pašpārvalde Palestīna 3900
Karogs: Serbija Serbija 2800
Valodas
adigu valoda
kabardiešu valoda
krievu valoda
turku valoda
arābu valoda
Reliģijas
sunnītu islāms
Radnieciskas etniskas grupas
abhāzi,abazīni

Adigi (pašnosaukums:адыгэ) jebčerkesi ir viena noZiemeļkaukāza tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvodiasporāTurcijā,Tuvajos Austrumos unZiemeļāfrikā, bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijāKrievijas Federācijas dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības:Adigejas Republika,Kabardas-Balkārijas Republika unKaračajas-Čerkesijas Republika.

Etnonīms

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.[1] Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienotseksoetnonīms "čerkesi". Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimtamongoļu rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums "adigi" zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.

Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi.Adigejā unKrasnodaras novadā dzīvojošie dēvēti paradigejiešiem,Karačajā-Čerkesijā — par čerkesiem,Kabardā-Balkārijā — parkabardiešiem, betMelnās jūras piekrastē pieTuapses — paršapsugiem.

Valoda

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigukabardiešu-čerkesu valoda, kas izplatītaKabardā-Balkārijā unKaračajā-Čerkesijā, un rietumadiguadigu (adigejiešu) valoda, kas izplatītaAdigejā unKrasnodaras novadā. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodāskirilicas alfabētā.

Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi;Krievijā lielākā daļa protkrievu valodu, diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārtturku unarābu valodu.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Vēsturiski pazīstami kā čerkesi,[2] kas apdzīvojuši plašasČerkesijas teritorijasKaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē unMelnās jūras piekrastē no mūsdienuKabardas austrumos līdzAnapai rietumos un noKubaņas vidusteces ziemeļos līdzabhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos.Kaukāza kara (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgosabazīnus,abhāzus unubihus)Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uzOsmaņu impēriju. Apmēram 5% adigu[3] palika Krievijas impērijā un tos nometinājaKubaņas unTerekas ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinotkazaku,armēņu,grieķu,igauņu un citu tautību kolonistus.

1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidojaAdigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu,Kabardas-Balkārijas autonomo apgabalu unKaračajas-Čerkesijas autonomo apgabalu.

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Ģeogrāfijas vārdnīcaPasaules zemes un tautas. Rīga :Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 14. lpp.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca.III. sējums. Rīga :Anša Gulbja izdevniecība. 4137. sleja.
  3. «ИСТОРИЯ АДЫГЕИ». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2021. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 31. martā.Arhivēts 2021. gada 10. jūnijā,Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Adigi&oldid=4062941"
Kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp