Partiju 1854. gadā dibināja pret verdzību noskaņoti politiskie aktīvisti un vairāku bijušo partiju grupas. Uzreiz pēc partijas dibināšanas tā kļuva par nopietnu pretinieku tajā laikā valdošajaiDemokrātiskajai partijai. Pirmoreiz pie varas tā nāca arAbrahama Linkolna ievēlēšanu par prezidentu 1860. gadā.[2]
Lai gan sākotnēji Republikāņu partija pārstāvējaliberālākas unprogresīvākas idejas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un verdzības izbeigšanu, 20. gadsimta vidū partijas ideoloģija sāka mainīties. Līdz 1960. gadiem partija pārgāja uz konservatīvāku politisko virzienu. Šī pāreja bija daļēji saistīta ar Demokrātiskās partijas virzību uz liberālāku politiku, it īpaši attiecībā uz pilsoņu tiesībām un sociālajiem jautājumiem, kas noveda pie ievērojama atbalsta pārorientēšanās no dienvidu štatu baltajiem vēlētājiem uz Republikāņu partiju. No tā laika Republikāņu partija ir kļuvusi par labēji konservatīvu politisko spēku, kas iestājas par ekonomisko brīvību, zemākiemnodokļiem, tradicionālajām vērtībām un ierobežotāku valdības lomu.
Ronalds Reigans, kurš tika ievēlēts par prezidentu 1980. gadā, ir vēl viens nozīmīgs pagrieziena punkts Republikāņu partijas konservatīvajā virzībā. Reigans veicināja politiku, kas koncentrējās uz tirgus deregulāciju, samazinātiem nodokļiem un valdības lomas samazināšanu ekonomikā, kā arī stingru ārpolitiku pretPadomju SavienībuAukstā kara laikā. Viņa prezidentūras laikā notika ne tikai ekonomiskās, bet arī sociālās pārmaiņas, ar uzsvaru uz tradicionālajām ģimenes vērtībām un pretinieci liberālākajām sociālajām tendencēm, piemēram,abortu legalizācijai.
Mūsdienās Republikāņu partija joprojām ir labēji konservatīvs politiskais spēks, kas atbalsta ekonomiskās brīvības, mazas valdības lomu, tradicionālās sociālās vērtības un stingruimigrācijas politiku. Partija īpaši uzrunā uzņēmējus, reliģiskos konservatīvos, kā arī lauku un piepilsētu vēlētājus. Tajā pašā laikā Demokrātiskā partija, kas kādreiz bija konservatīvāka, ir kļuvusi par liberālāku spēku, kas iestājas par sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un paplašinātu valdības lomu sabiedrības labklājības nodrošināšanā.
