A2 autoceļšRīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jebVidzemes (Pleskavas)šoseja iraugstākās kategorijasLatvijas autoceļš, kas savienoLatvijas galvaspilsētuRīgu arIgaunijas robežuVeclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpināsIgaunijā kā 7. šoseja, pēc tamKrievijā kā autoceļšA212 līdzPleskavai. Autoceļš ir noklāts arasfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdzSiguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. NoRīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļāE77.
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.[2]
Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdzA1/A4 sasniedzot pat vairāk kā41 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdzP3 satiksmes intensitāte sasniedz ap29 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļamA3 (Sēnītei) autoceļu lieto vidēji 22000 automašīnu diennaktī. No autoceļa A3 līdz autoceļamP8 (Siguldā) autoceļu lieto vidēji 14000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļamP20 autoceļu vidēji lieto līdz9000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļamP30 (Bērzkrogam) autoceļu lieto vidēji 3000 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.[3]
Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām). 2023. gadā Latvijā tika ieviesti vidējā ātruma kontroles radari, no kuriem viens atrodas autoceļa posmā no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5. — 62,3. km).[4][5] Uz autoceļa ir plānots uzstādīt vēl divus vidējā ātruma kontroles posmus — no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagriezienam uz Cēsīm) (72,25. — 77,15. km), kā arī no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8. — 125,7. km).[6][7]
Vidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēlazirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem.Bērzkrogs,Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts vai grantēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēcOtrā pasaules kara.
Pirms2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,[8] taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu noBerģiem līdzGarkalnei.[9] 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai,[10] darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā.[11] Projekta līgumcena ir 46,5 miljoni eiro, no tiem 60% ir valsts budžeta finansējums, 40%ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[12]
No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veicadzelzceļapārvada pirmsSiguldas pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja valsts budžets.[13]No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa posma "Sēnīte" —Sigulda rekonstrukcija. Būvdarbus īstenoja SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no tiem 85% (10,5 miljoni eiro) — ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[14]2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no Melturiem līdz Rīdzenei (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gadā reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā ķieģeļu mūra velves ar kaltu granīta bloku balstiem, un pārbūvējot visām ir saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.[15]
2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — tika slēgtas divas satiksmes apgriešanās vietas, mainīta satiksmes organizācija, uzstādītas atjaunotas ceļa zīmes, kā arī pārbūvētas barjeras uz autoceļa P3 pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, tika izbūvēts apgaismojums. Darbus veica "SIA Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — "SIA Vertex projekti", būvuzraudzību nodrošināja "SIA Ceļu inženieri".[16][17]2025. gada 28. martā valsts uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" informēja, ka plāno uzsāktLorupes gravas viadukta pārbūvi (48,7. km), Lorupes caurtekas atjaunošanu (V96) (1,21. km), kā arī A2 seguma atjaunošana noGrundzāles līdzJaunlaicenei (142,7.—182. km);.[18]
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.[19] Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.[20][21]
2021. gadā tika izsludināts iepirkums satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), Vangažos (31,6. km), un Sorbās (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā tika izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, projektēšanas darbus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistītKohēzijas fonda līdzekļus, tos ir plānots pabeigt līdz 2029. gadam.[22][23][24][25]
2025. gadā plānots pārbūvēt autoceļa posmu no Smiltenes mezgla līdz pagriezienam uz Alūksni (P39 ceļam). Pēc šo darbu pabeigšanas viss A2 autoceļa posms no Rīgas līdz Igaunijas robežas būtu pilnībā sakārtots.[26]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Autoceļš A2.
