3G, saīsinājums no angļu valodasthird generation, apzīmē trešās paaudzes mobilo sakaru standartu kopu un ar to saistītās tehnoloģijas.
3G mobilo sakaru tīkli spēj nodrošināt datu pārraides ātrumu vismaz 200kbit/s. Vēlākie 3G standartu papildinājumi, kurus reizēm apzīmē kā3.5G un3.75G, ļauj nodrošināt mobilo platjoslas datu pārraidi vairākumbit/s ātrumā. Tas ļauj to lietot gan bezvadu balss telefonsakariem, gan mobilo tālruņu interneta pieslēgumam, gan arī kā stacionāru bezvada interneta pieslēguma veidu.
Apmēram katrus desmit gadus ir izveidota jauna mobilo sakaru standartu paaudze, sākot no pirmajām1G sistēmām 1981.-1982. gadā. Katra paaudze lieto atšķirīgas frekvenču joslas, lielākus datu pārraides ātrumus, un savstarpēji nesavietojamus pārraides mehānismus. Pirmos 3G tīklus izveidoja 1998. gadā, un pirmie4G tīkli tika izveidoti 2008. gadā.
Tipiski par 3G sauc sekojošos standartus:
- UMTS sistēmu, kuru pirmo reizi ieviesa 2001. gadā, standartizēja3GPP (Third generation partnership project), kuru lieto galvenokārt Eiropā, Japānā, Ķīnā un citos reģionos, kur agrāk tika lietotaGSM2G infrastruktūra.
- CDMA2000 sistēmu, kuru pirmo reizi ieviesa 2002. gadā, un lieto Ziemeļamerikā un Dienvidkorejā, kur pirms tam bija infrastruktūra arIS-95 2G standartu.
Vēl IMT2000/3G standartam teorētiski atbilst arīEDGE, agrāko2GGSM pārraides metožu modifikācija, kas lieto tās pašas bāzes stacijas un frekvences kā GPRS, bet citus telefonu un bāzes staciju radio elementus. Tā ir balstīta uz8PSK modulācijas shēmu, kas ir trīsreiz efektīvāka par oriģināloGMSK modulācijas shēmu. EDGE vēl joprojām plaši lieto, arī Latvijā, jo 2G GSM infrastruktūru bija salīdzinoši viegli uzlabot līdz šim standartam. EDGE kopā arGPRS tehnoloģiju var nodrošināt ap 200 kbit/s datu pārraides ātrumu, tāpat kā sākotnējās UMTS versijas, un tādēļ formāli atbilst IMT2000 prasībām, taču praksē to klientiem nepasniedz kā 3G sistēmu, bet gan kā 2G jaunāko variantu.
