2026. gada ziemas olimpiskās spēles, oficiāliXXV ziemas olimpiskās spēles, pazīstamas arī kāMilano Cortina 2026, ir 25.ziemas olimpiskās spēles, kas no 2026. gada 6. līdz 22. februārim notiekItālijā. Spēļu organizatorpilsētas irMilāna unKortīna d'Ampeco, bet sacensības norisinās vairākās norises vietu grupāsZiemeļitālijā, apvienojot pilsētvides unAlpu kalnu reģionu infrastruktūru. Šīs ir pirmās ziemas olimpiskās spēles, kuras oficiāli kopīgi rīko divas līdzvērtīgas organizatorpilsētas[1][2] un sacensību norises vietas ir ģeogrāfiski izkliedētas vairākos reģionos. Spēļu reģionāli izkliedētais modelis ir pamatots ar SOK pieeju dot priekšroku vietām, kur jau pieejama nozīmīga daļa nepieciešamāsinfrastruktūras, un ar organizatoruilgtspējas stratēģiju negatīvās ietekmes mazināšanai.[3][4] Kortīna d'Ampeco jau iepriekš rīkoja1956. gada ziemas olimpiskās spēles, bet Milāna pirmo reizi kļuva par ziemas olimpisko spēļu rīkotāju.
Olimpiskajās spēlēs startē vairāk nekā 2800 sportisti, kas pārstāv 92 valstis.Latvijas komandai šīs ir 13. ziemas olimpiskās spēles — tajā ir 68 sportisti (15. lielākā delegācija), kas startē 9 sporta veidos. Latvija izcīnījusi divas medaļas: sudraba medaļu izcīnījaElīna Ieva Bota kamaniņu sporta sacensībās sievietēm un bronzas medaļu izcīnījaRoberts Krūzbergs šorttreka 1500 metru sacensībās.
2026. gada kandidēšanas procesāStarptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paredzēja pagarinātu, nesaistošu Dialoga posmu, kura mērķis bija ļaut ieinteresētajām pilsētām un nacionālajām olimpiskajām komitejām sadarbībā ar SOK izstrādātilgtspējīgu spēļu koncepciju un izvērtēt galvenās iespējas un riskus pirms aicinājuma uz kandidatūras posmu.[8][9] Šī pieeja uzsvēra izmaksu samazināšanu, esošās sporta infrastruktūras izmantošanu un reģionāli izkliedētas norises vietas. Dialoga posmā (2017—2018) interesi par 2026. gada spēļu rīkošanu apstiprināja septiņas pilsētas un kopējās kandidatūras.[10] Ieinteresētajām pusēm kandidēšanas procesa ietvarā bija paredzēta iespēja piedalītiesPhjončhanas 2018 novērotāju programmā.[8][11] Šīs kandidatūras bija:
Procesa gaitā politisku, finansiālu un sabiedrības atbalsta apsvērumu dēļ vairākas kandidatūras atsauca.Sjona izstājās pēcValē kantona iedzīvotāju balsojuma par finansējumu 2018. gada 10. jūnijā,Grāca atteicās no kandidatūras politiskā atbalsta trūkuma dēļ 2018. gada 6. jūlijā,Saporo izstājās pēc2018. gada Hokaido zemestrīces, koncentrējoties uz nākamajiem olimpiskajiem cikliem,Erzuruma netika virzīta tālāk augsto investīciju un pieredzes trūkuma dēļ, betKalgari pārtrauca kandidatūras izpēti pēc pilsētas referenduma un domes lēmuma 2018. gada 19. novembrī. Līdz ar to gala posmā palika divas kandidatūras —Milāna—Kortīna d'Ampeco unStokholma—Ore. Izšķirošais balsojums notika 2019. gada 24. jūnijā SOK 134. sesijāLozannā, kur Milānas—Kortīnas kandidatūra uzvarēja ar 47 balsīm pret 34.[14] Uzvarējušās kandidatūras izvēli noteica politiskā stabilitāte, skaidra finansēšanas struktūra, plaša valsts un pašvaldību institūciju iesaiste, kā arī Itālijas iepriekšējā pieredze ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, tostarp1956. gada ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d'Ampeco.
SOK lēmums atspoguļoja atbalstu ilgtspējīgam olimpisko spēļu modelim, kas apvieno modernas pilsētvides unAlpu reģiona priekšrocības, balstoties galvenokārt uz jau esošām vai pagaidu sporta būvēm un samazinot jaunas infrastruktūras būvniecības nepieciešamību.
Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs tiks sadalīti 116 medaļu komplekti 16 sporta veidos, ko pārvalda 8 sporta federācijas. Pirmo reizi olimpisko spēļu programmā ir iekļautsslēpošanas alpīnisms.[15] Tajā tiks sadalīti trīs medaļu komplekti: sprints vīriešiem, sprints sievietēm un jauktā stafete.[16] Vairākos sporta veidos ir iekļautas jaunas disciplīnas. Kamaniņu braukšanā ir iekļautas sieviešu divnieku sacensības, bet skeletonā pirmo reizi būs jauktā komandu stafete.[17] Tramplīnlēkšanas programmu papildinās sacensības sievietēm uz lielā tramplīna. Kalnu slēpošanā vairs nenotiks paralēlās komandu sacensības un kombinācija, to aizstās komandu kombinācija (atsevišķas sacensības vīriešiem un sievietēm).[18] Frīstaila slēpošanas programma ir papildināta ar paralēlo (duālo) mogulu.[19] Distanču slēpošanā pirmo reizi būs vienādi distanču garumi gan vīriešiem, gan sievietēm.[20]
Krievijas unBaltkrievijas olimpiskās komitejas joprojām ir diskvalificētas par olimpiskā pamiera pārkāpšanu2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Tāpat kā2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēsParīzē atsevišķi Krievijas un Baltkrievijas sportisti 2026. gada olimpiskajās spēlēs drīkst sacensties kā "individuāli neitrāli sportisti" (AIN) bez valsts identifikācijas.[21] Individuālos neitrālos sportistus ir jāapstiprina katra sporta veida starptautiskajai federācijai un pēc tam SOK komisijai, viņus neuzskata par atsevišķu delegāciju atklāšanas ceremonijā vai medaļu kopvērtējuma tabulās.
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
