Movatterモバイル変換

Pāriet uz saturu

11. gadsimts

Vikipēdijas lapa

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	10. gadsimts 11. gadsimts 12. gadsimts
Desmitgades:	1000 •1010 •1020 •1030 •1040 1050 •1060 •1070 •1080 •1090
Gadi:	1001 1002 1003 1004 1005 1006 1007 1008 1009 1010 1011 1012 1013 1014 1015 1016 1017 1018 1019 1020 1021 1022 1023 1024 1025 1026 1027 1028 1029 1030 1031 1032 1033 1034 1035 1036 1037 1038 1039 1040 1041 1042 1043 1044 1045 1046 1047 1048 1049 1050 1051 1052 1053 1054 1055 1056 1057 1058 1059 1060 1061 1062 1063 1064 1065 1066 1067 1068 1069 1070 1071 1072 1073 1074 1075 1076 1077 1078 1079 1080 1081 1082 1083 1084 1085 1086 1087 1088 1089 1090 1091 1092 1093 1094 1095 1096 1097 1098 1099 1100

Austrumu puslode 11. gadsimta sākumā.

Austrumu puslode 11. gadsimta beigās.

11. gadsimts jebXI gadsimts bija laika posms vēsturē no1001. līdz1100. gadam pēcJūlija kalendāra. Tas ir2. tūkstošgades pirmaisgadsimts.

Eiropas vēsturē šis laika posms ir daļa novidējiem viduslaikiem. NotiekBizantijas impērijas varas samazināšanās unnormaņu varas pieaugums Eiropā, tāpat palielinās arīRomas pāvesta ietekme. Iedzīvotāju skaita pieaugumsZiemeļitālijas pilsētās veicināja organizēta agrīnākapitālisma izveidi un un sarežģītāku sociālo kultūru uz 11. gadsimta beigām.Kijivas Krievzemei šis bijazelta laikmets.

Sunu dinastijai Ķīnā unklasiskajā islāma pasaulē šis gadsimts bija augstākais punktsĶīņas civilizācijai, zinātnei untehnoloģijai, un klasiskajaiIslāma zinātnei,filozofijai, tehnoloģijai unliteratūrai.Vadošās politiskās frakcijas Ķīnā izveidoja cīņu par vadošo ministru un valsts ierēdņu vietām.Čolas dinastija Indijā unFatimīda kalifāts Ēģiptē sasniedza savu augstāko punktu militārajā attīstībā un starptautiskajā ietekmē. Gadsimta beigāsRietumčalukju impērija (Čolas sāncenši) arī kļuva spēcīgāki.

Šajā gadsimtā TurcijasSeldžuku dinastija nāk pie varasRietumāzijā pārņemot vadību sadrumstalotajāAbāsīdu kalifātā, kamēr gadsimta beigās sākaspirmais noKrusta kariem.Japānā,Fudzivaras klans turpināja vadīt valsts lietas.Korejā,Korjo karaliste plauka attīstība un pastāvēja draudi noLiao dinastijas (Mandžūrija).Vjetnamā izveidojāsLī dinastija, kamērMjanmā Paganu karaliste maksimāli uzlaboja savus politiskos un militāros spēkus.

Notikumi

[rediģēt |labot pirmkodu]

1001.—1008. gads — japāņu rakstnieceMurasaki Sikibu sarakstīja "Leģenda par Gendži".
1019. gads —Jaroslavs Gudrais kļūst parKijivas Krievzemes kņazu.
1025. gads — dibinātaPolijas Karaliste un par tās karali kļuvaBoļeslavs I Drosmīgais.
1036. gads — Jaroslavs Gudrais uzvarējapečeņegus, kam par godu tika uzbūvētaKijivas Svētās Sofijas katedrāle.
1054. gada4. jūlijs — ķīniešu un arābu astronomi piereģistrējapārnovas, kuras atliekas zināmas kāKrabja miglājs, uzplaiksnījumu.
1054. gads —Lielā Shizma.
1059. gads —Romā apstiprināta kardinālu kolēģija, kuras pienākumos pārgājapontifika izvēlēšanās.
1066. gads — norisinājāsHeistingsas kauja.
1081. gads —Bizantijas imperatoraAlekseja I Komnina valdīšanas sākums.
1089. gads —Gruzijā sāka valdītDāvids IV Celtnieks.
1094. gads —Francijas karalisFilips I izslēgts no baznīcas pardivsievību.
1095. gads —Klermonferānā (Francija) notikušajāsinodē, pāvestsUrbāns II aicināja kristiešu tautas iekarotPalestīnu un atbrīvot "Svēto zemi".
1096. gads —Pirmais Krusta karš.
1099. gads — krustneši iekarojaJeruzalemi.
Normaņi iekarojaDienviditāliju unSicīliju.
Dānijas iedzīvotāji pieņēma kristietību, beidzāsVikingu laiki.
Bādenes markgrāfistes izveidošanāsVācijā.
Polovciešu apmešanās pieDonavas.
Čičimeki iznīcinājaTolteku civilizāciju.
Pastāvēja nelielasmosi valstisNigēras dienvidos —Vagadugu unJatenga.
Etiopijā pārstāj pastāvētAksumas valsts.

Notikumi Latvijas vēsturē

[rediģēt |labot pirmkodu]

Vikingu sāgā par Ingvaru Tālbraucēju (Yngvars saga víðförla) par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (kong) maksājis meslus zviedru karalim Olavam (Olof Skötkonung, ap 980—1022).
1041. gadāPolockas ķēniņš Bračislavs (Eimunda sāgā:konungr Vartilafr) savam sabiedrotajam un bijušajamNorvēģijas vikingu ķēniņam Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanāDaugavas līvu zemi (Сенковский, 1834) vaiJersikas ķēniņvalsti (Сапунов, 1916).^[1]^[2]
pēc 1050. gadaLīvzemē unVentavā karoja zviedru vikingi, par ko liecinaVekholmas rūnu akmens unŠonemas rūnu akmens.
1075. gadā vācu garīdznieksĀdams no Brēmenes rakstīja, kaKurzeme un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautaszviedru ķēniņa virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi noSpānijas unGrieķijas (latīņu:A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis). Tās iedzīvotāji navkristieši, bet pēcdāņu ķēniņa Svenda II pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.^[3]

Celtnes

[rediģēt |labot pirmkodu]

1037. gadāKijivā uzsāktaKijivas Svētās Sofijas katedrāles celtniecība.
1065. gadāLondonā tika pabeigtaVestminsteras abatija.
1077. gadāKenterberijā pabeigtaKenterberijas katedrāle.
1078. gadā Londonā uzbūvētsTauers.

Inovācijas

[rediģēt |labot pirmkodu]

apmēram1000. gadāmusulmaņu matemātiķi atklājasinusu teorēmu.
pasaulē vecākā datētāuz papīra drukātā nauda ir1024. gadāSunu dinastijas Sihuanas provinces nauda.

Gadsimta celtnes

[rediģēt |labot pirmkodu]

Sv. Adalberta baznīca (1005)
Āhene, Vācija.
Tauers (1078)
Londona, Lielbritānija.
Torčello katedrāle (1008)
Torčello sala, Itālija.
Sofijas katedrāle (1045—1050)
Novgoroda, Krievija.
Vahramašenas baznīca (1026)
pie Aragaca kalna, Armēnija.
Malekas mošeja (1085)
Kermana, Irāna.
Brahadisvaras templis (1010)
Tandžavura, Indija.
Vatekfnomas templis (1027)
9 km no Battambangas, Kambodža.
Dzelzs pagoda (1049)
Kaifenga, Ķīna.

Atsauces

[rediģēt |labot pirmkodu]

↑Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.Arhivēts 2013. gada 4. novembrī,Wayback Machine vietnē. (Skat. 44. komentāru)
↑Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.Arhivēts 2016. gada 4. martā,Wayback Machine vietnē. (Skat. 48. komentāru)
↑Edgars Dunsdorfs.Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.

Aizmetņa ikona

Šis arvēsturi saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.

s
d
l

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=11._gadsimts&oldid=4300596"

Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2026 Movatter.jp