Šrūsberi (angļu:Shrewsbury; izrunā:/ˈʃroʊzbəri/) ir pilsēta un pagastsAnglijas rietumos,Šropšīras grāfistes un unitārās pašvaldības administratīvais centrs. Atrodas grāfistes vidienēSevērnas upes krastos258 km no valsts galvaspilsētasLondonas. Pilsētā dzimis dabaszinātnieksČārlzs Darvins, kā arī tā tiek uzskatīta par angļubaleta unpantomīmas dzimteni.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka pilsēta dibināta 5. gadsimtā pēcromiešu Virokonijas (Viroconium Cornoviorum; 8 km uz dienvidaustrumiem no Šrūsberi) pagrimuma. 778. gadā Ofa pilsētu iekarojaMersijai. Anglosakšu avotos pilsēta minēta kāScrobbesburh — ‘Skroba cietoksnis’, no kā vēlāk atvasinājāsSciropscire (Šropšīra),Sloppesberie (Salopa) unSchrosberie (Šrūsberi).[1]
914. gadāAlfrēda Lielā meita Etelfleda nocietināja pilsētu, padarot to par vienu no Mersijas atbalsta punktiem pierobežā. Pēc normaņu iekarojumaViljams Iekarotājs dāvāja pilsētu tās pirmajam grāfam Rodžeram de Montgomerijam, kurš šeit 1074. gadā uzbūvēja Šrūsberi pili un 1083. gadā – Šrūsberibenediktīniešu abatiju.
1470. gadā karalis Edvards IV nodibinājas Velsas un Markas padomi (Council of Wales and the Marches) ar sēdekli Šrūsberi un pilsēta faktiski kļuva par plaša pierobežas reģiona galveno pilsētu. 16. un 17. gadsimtā pilsēta uzplauka pateicoties tās izdevīgajam novietojumam un kontrolei pārVelsas vilnas tirdzniecību.Rūpnieciskās revolūcijas laikā pilsēta ar kanāliem tika pievienota Anglijas ūdensceļu tīklam, kas ievērojami sekmēja tās attīstību.
Pilsētā bāzējasfutbola klubsShrewsbury Town F.C..
Šrūsberī dzimuši:
.svg)
