Ķīmiskais simbols ir katraķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tālatīniskā nosaukuma. Šie simboli tiek starptautiski izmantoti (tos atzinusi organizācijaIUPAC) un tos lieto arī tādās valstīs, kurām ir no latīņu alfabēta atšķirīgi alfabēti (grieķu, arābu,kirilica). Mūsdienu ķīmiskie simboli sastāv no viena lielā burta vai (pārsvarā) viena lielā un viena mazā burta. Lielais burts vienmēr ir elementa latīniskā nosaukuma pirmais burts, bet otrais ķīmiskā simbola burts ir viens no tuvākajiem nākamajiem nosaukuma burtiem.
Jau seniealķīmiķi izmantoja speciālus burtu saīsinājumus vai simboliskus attēlus vielu, ķīmisku darbību un iekārtu apzīmēšanai. Piemēram, septiņus senatnē pazīstamosmetālus apzīmēja ar septiņu debess spīdekļu astronomiskajiem simboliem:
19. gadsimta sākumā angļu ķīmiķisDžons Daltons ieteica ķīmisko elementu atomus apzīmēt ar aplīšiem, kuros iezīmēti punkti, svītriņas vai anglisko nosaukumu pirmie burti. Šādi simboli nedaudz izplatījāsRietumeiropā unLielbritānijā, taču jau1814. gadā tika aizstāti ar zviedru ķīmiķaJākoba Bercēliusa ieviestajiem burtu simboliem. Bercēliusa ieteiktie simboli un to sastādīšanas principi saglabājušies līdz mūsdienām.
Ķīmiskos simbolus izmantoķīmiskajās formulās un vienādojumos to vienkāršošanai un vieglākai uztverei:
2H2 + O2 → 2H2O
Ķīmiskie simboli var apzīmēt ne tikai ķīmiskā elementa tipu, bet arīatommasu (to norāda ar ciparu simbola kreisajā pusē augšā),atomskaitli (var norādīt kreisajā pusē apakšā), elementaatomu skaitumolekulā (apzīmē ar indeksu simbola labajā pusē apakšā), kā arījonalādiņu gadījumā, ja atoms nav elektriski neitrāls (jona lādiņu raksta simbola augšā labajā pusē). Kreisajā pusē rakstāmos skaitļus lieto tikai tad, ja nepieciešams īpaši uzsvērt elementa atoma masas skaitli vai atomskaitli. Dažreiz tieši virs simbola norāda elementaoksidēšanas pakāpi.
