Ģermānisms jebvācisms[1] iraizguvums novācu valodas (piemēram,augšvācu,lejasvācu valodas vai tās dialektiem). Plašākā nozīmē par ģermānismiem sauc aizguvumus no jebkurasģermāņu valodas.[2]
Latviešu valodā aizguvumi novācu valodas ieplūda pēc vācukrustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimtā, kā arīvāciešu politisko un saimniecisko varu pēc tam izveidotajāLivonijā.[3] Latviešu valodas ģermānismi veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni. Senākajā aizguvumu slānī ietilpst tie vārdi, kas aizgūti no viduslejasvācu valodas, savukārt jaunākā slāņa aizguvumi ir no jaunaugšvācu valodas. Tomēr arī pēc 16. gadsimta lejasvācu aizguvumi nav pilnībā pārstājuši ieplūst latviešu valodā. Lai arī lejasvācu valoda ap 1600. gadu Livonijā zaudēja savu oficiālo nozīmi, tā vēl aptuveni divus gadsimtus turpināja pastāvēt kā sarunvaloda.[4]
Pie mūsdienu valodā sastopamajiemģermānismiem var pieskatīt tādus vārdus kāaisbergs (vācu:Eisberg),amats, baļķis (Balke),bikses (Büxe vaibükse),birka,bīdelēt,bomis (Bōm),blašķe (Flasche),bleķis (Blech),bumbieris,brilles (Brille),būvēt,dambis,deniņi,dienests (Dienst),dīķis (Teich),dubults (Doppel),elle (Hölle),etiķis (Essig),ēvele (Hövel),flīģelis (Flügel),garnele (Garnele),glazūra (Glasur),glāze (Glas),kaste (Kasten),kungs (Kuning),klucis (vidusaugšvācu:Kloz),krūze (Krug),krogs (viduslejvācu:Krõgh vaividusholandiešu:Kroegh),[5]kleita (Kleid),kurvis,ķēde (dāņu:Keden, vācu: Kette),ķēķis (Küche),ķieģelis (Ziegel),ķirsis (Kirsche),lukturis,mērķis (Marke),panna (Pfanne),pīpe (Pipe),pudele (Buddel),plāksteris,redeles (Reddel), rēķināt,spainis (Span(n)),stārķis (Storch),sīpols (sipol),strēmele,smēķēt (Smeken),smēre (Smiere),spēle (Spiel),stunda (Stunde),šķūnis (Schuppen),šlipse (Schlips),smuks (dāņu:Smuk),šmuce (Schmutz),šņabis (Schnaps),tapa,telts (Telt vaiZelt),vērts (Wert),zāģis (Säge),zēns (Söhn),ziepes (Seife),zvērests.[6][7] Arī latviešu valodā visbiežāk lietotais saiklis „un” ir paņemts no vācu „und”, aizstājot saitiņu „ir”, kas ar šādu nozīmi vēl joprojām pastāv mūsdienulietuviešu valodā.[8][9]
Tikmēr no tā sauktajiemzviedru laikiem, kad no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta sākumam daļa Latvijas teritorijas atradāsZviedrijas karalistes pakļautībā, latviešu valodā noziemeļģermāņu valodu saimes pārstāvošāszviedru valodas ienākuši vārdi, kāskurstenis (skorsten), skola (skolan),[10] ūtrupe (zviedru:utrop), kā arī vairāki tirdzniecības preču nosaukumi, piemēram,nagla (senskandināvu:nagli),pipars (senskandināvu:pipir),siļķe (zviedru:sill),tabaka (zviedru:tobak).[11]
 | Šis arvalodniecību saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |