Uzņēmējdarbības ētika jebbiznesa ētika irlietišķās ētikas unprofesionālās ētikas forma, kas izskata ētikas principus unmorālās vaiētiskās problēmas, kas var rastiesuzņēmējdarbības vidē. Tā attiecas uz visiem uzņēmējdarbības aspektiem un attiecas gan uzindivīdu, gan uz organizācijas rīcību.[1] Uzņēmējdarbības ētikas normas, vērtības un prakse ir principi, kas nosaka organizācijas darbības kultūru, uzņēmumareputāciju, vadības mehānismus, un vada uzņēmējdarbības mērķu realizāciju ikdienā.[2][3]
Uzņēmējdarbības ētika aplūkotikumisko praksi, kāda uzkrāta uzņēmējdarbībā, komercdarījumos, un tās morālās prasības, kas nepieciešamas, lai godīgākas, taisnīgākas un savstarpēji sabalansētākas un izdevīgākas būtu attiecības gan uzņēmumā, gan starp uzņēmumiem, gan starp biznesu unsabiedrību. Uzņēmējdarbības ētika nosaka, ka pretrunīgajās situācijās intereses jāsaskaņo ar taisnīgumu, godīgumu, patiesīgumu, atbildību, tā izvirza prasību, ka, tiecoties pēc sava labuma nedrīkst kaitēt citiem un sabiedrībai.[4] Tā arī nosaka, ka uzņēmējdarbība, kura neievēro ētiskās vērtības, piemēram, uzņēmējdarbība, kas tiek veikta aiz aprēķina un personiskā izdevīguma, ir necivilizēta un nekulturāla, rada netaisnību un apdraud cilvēku dabiskāstiesības.[5]
Uzņēmējdarbības ētiku mēdz raksturot kā kalpošanu citiem cilvēkiem, sagādājot viņiem jūtamus labumus un saņemot par to ienākumus, kas attaisno ieguldījumus, un paliekot morāles ietvaros.[6]
|