Dzimis 1911. gadā Šeteņos (Šeteniai)Lietuvas vidienē, tolaikKauņas guberņas sastāvā, inženiera Aleksandra Miloša un viņa sievas Veronikas, dzimušas Kunatas, ģimenē. Viņa mātes senči piederēja senai lietuviešu dižciltīgo Siruču (Siručiai vaiSyrutis) dzimtai.Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikaipoliski, bet arīlietuviski,krieviski, kā arīangļu unfranču valodās.
SākotiesPirmajam pasaules karam Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju unboļševiku varas dzimšanu. PēcPSRS—Polijas miera līguma noslēgšanas, ģimene 1920. gadā apmetās uz dzīviViļņā, kas tolaik kļuva parPolijas sastāvdaļu.Viļņā Milošs pabeidza Sigismunda Augusta ģimnāziju un studējajurisprudenciViļņas Universitātē. Šeit 1930. gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā.
Neilgi pirmsOtrā pasaules kara sākuma pārcēlās uzVaršavu. Kara laikā piedalījās poļupretošanās kustībā, paralēli publicējot dzejupagrīdes izdevumos.Pēc kara beigām Milošs kļuva par Polijas vēstniecības kultūras atašejuVašingtonā, pēc tamParīzē. 1951. gadā, Polijā nākot pie varaskomunistiskajam režīmam, Milošs Parīzē lūdzapolitisko patvērumu. Šeit 1953. gadā Milošs publicēja vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem "Sagūstītais prāts" (Zniewolony umysł) — par intelektuāļu vietutotalitārismā.
1960. gadā pārcēlās uzASV, kur pasniedza slāvu filoloģijuKalifornijas Universitātē, Bērkli. 1970. gadā ieguva ASV pilsonību.
Pēc komunisma krišanas pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Polijas intelektuāļu centrā —Krakovā, kur mira2004. gada14. augustā, 93 gadu vecumā.