Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Česlavs Milošs

Vikipēdijas lapa
Česlavs Milošs
Czesław Miłosz
Milošs 1999. gadā
Milošs 1999. gadā
Personīgā informācija
Dzimis1911. gada30. jūnijā
Šeteņi netālu noĶēdaiņiem,
Kauņas guberņa,Krievijas Impērija (tagadKarogs: Lietuva Lietuva)
Miris2004. gada14. augustā (93 gadi)
Krakova,Karogs: Polija Polija
PilsonībaASV (no 1970. gada)
Tautībapolis
VecākiAleksanders Milošs, Veronika Kunata
BrāļiAndžejs Milošs
DzīvesbiedreJanina (mirusi 1986. gadā),
Karola (mirusi 2002. gadā)
BērniAntonijs (1947)
Pjotrs (1951)
Literārā darbība
Valodapoļu
Rakstīšanas laiks1930—2004
Žanridzeja,esejas,proza,tulkojumi
Slavenākie darbi"Sagūstītais prāts" (Zdobycie władzy, 1953)
AugstskolaStefana Batorija Universitāte
ApbalvojumiNobela prēmija literatūrā (1980)
Ietekmējies no
Mākslas portāls /Literatūras vikiprojekts                        Infokaste
Česlavs Milošs Krakovā 1998. gada decembrī

Česlavs Milošs (poļu:Czesław Miłosz; dzimis1911. gada30. jūnijāŠeteņosLietuvā, miris2004. gada14. augustāKrakovā,Polijā) bijalietuviešu izcelsmes[1]poļu unamerikāņudzejnieks unesejists. 1980. gadaNobela prēmijas literatūrā laureāts.

Savos darbos Česlavs Milošs parādīja, kaAustrumeiropas reģions ir ļoti fascinējošs, daudzveidīgs un ar vecām, dzīvām tradīcijām. 1953. gadā iznākušajā grāmatā "Sagūstītais prāts" viņš asi kritizēja komunistisko iekārtu un pēdējā nodaļā "Baltieši" pauda, ka viņa, brīva rakstnieka, uzdevums ir ļaut apspiestajiem (baltiešiem) runāt caur viņu.[2]

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Dzimis 1911. gadā Šeteņos (Šeteniai)Lietuvas vidienē, tolaikKauņas guberņas sastāvā, inženiera Aleksandra Miloša un viņa sievas Veronikas, dzimušas Kunatas, ģimenē. Viņa mātes senči piederēja senai lietuviešu dižciltīgo Siruču (Siručiai vaiSyrutis) dzimtai.Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikaipoliski, bet arīlietuviski,krieviski, kā arīangļu unfranču valodās.

SākotiesPirmajam pasaules karam Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju unboļševiku varas dzimšanu. PēcPSRS—Polijas miera līguma noslēgšanas, ģimene 1920. gadā apmetās uz dzīviViļņā, kas tolaik kļuva parPolijas sastāvdaļu.Viļņā Milošs pabeidza Sigismunda Augusta ģimnāziju un studējajurisprudenciViļņas Universitātē. Šeit 1930. gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā.

Neilgi pirmsOtrā pasaules kara sākuma pārcēlās uzVaršavu. Kara laikā piedalījās poļupretošanās kustībā, paralēli publicējot dzejupagrīdes izdevumos.Pēc kara beigām Milošs kļuva par Polijas vēstniecības kultūras atašejuVašingtonā, pēc tamParīzē. 1951. gadā, Polijā nākot pie varaskomunistiskajam režīmam, Milošs Parīzē lūdzapolitisko patvērumu. Šeit 1953. gadā Milošs publicēja vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem "Sagūstītais prāts" (Zniewolony umysł) — par intelektuāļu vietutotalitārismā.

1960. gadā pārcēlās uzASV, kur pasniedza slāvu filoloģijuKalifornijas Universitātē, Bērkli. 1970. gadā ieguva ASV pilsonību.

Pēc komunisma krišanas pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Polijas intelektuāļu centrā —Krakovā, kur mira2004. gada14. augustā, 93 gadu vecumā.

Darbi

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Kompozycja (1930);Podróż (1930) — debija Viļņas Universitātes izdevumā.
  • Poēma par sastingušo laiku/Poemat o czasie zastygłym (1933) — debijas dzejas krājums.
  • Trīs ziemas/Trzy zimy (1936)
  • Obrachunki
  • Dzejas/Wiersze (1940)
  • Neatkarīgā dziesma/Pieśń niepodległa (1942)
  • Glābšana/Ocalenie (1945)
  • Morālais traktāts/Traktat moralny (1947)
  • Sagūstītais prāts/Zniewolony umysł (1953), tulkota latviski (1998)
  • Varas iegūšana/Zdobycie władzy (1953)
  • Dienas gaisma/Światło dzienne (1953)
  • Isas ieleja/Dolina Issy (1955)
  • Poētiskais traktāts/Traktat poetycki (1957)
  • Dzimtā Eiropa/Rodzinna Europa (1958), tulkota latviski (2011)
  • Kontinenti/Kontynenty (1958)
  • Cilvēks skorpionu vidū/Człowiek wśród skorpionów (1961)
  • Król Popiel i inne wiersze (1961)
  • Gucio zaczarowany (1965)
  • Redzējumi pie Sanfrancisko līča/Widzenia nad Zatoką San Francisco (1969)
  • Pilsēta bez vārda/Miasto bez imienia (1969)
  • Polijas literatūras vēsture/The History of Polish Literature (1969)
  • Personiskie pienākumi/Prywatne obowiązki (1972)
  • Kur saule lec un kur tā riet/Gdzie słońce wschodzi i kędy zapada (1974)
  • Ulro zeme/Ziemia Ulro (1977)
  • Zinātņu dārzs/Ogród nauk (1979)
  • Hymn o perle (1982)
  • The Witness of Poetry (1983)
  • Nieobjęta ziemia (1984)
  • Hronikas/Kroniki (1987)
  • Dalsze okolice (1991)
  • Sākot ar manām ielām/Zaczynając od moich ulic (1985)
  • Metafizyczna pauza (1989)
  • Poszukiwanie ojczyzny (1991)
  • Mednieka gads/Rok myśliwego (1991)
  • Upes krastā/Na brzegu rzeki (1994)
  • Dzimtenes meklējumi/Szukanie ojczyzny (1992)
  • Legendy nowoczesności (1996)
  • Życie na wyspach (1997)
  • Ceļmalas sunītis/Piesek przydrożny (1997)
  • Miloša ābece/Abecadlo Miłosza (1997)
  • Inne Abecadło (1998)
  • Wyprawa w dwudziestolecie (1999)
  • Tas/To (2000)
  • Orfeusz i Eurydyka (2003)
  • O podróżach w czasie (2004)

Darbi latviski

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Česlavs Milošs. Dzimtā Eiropa. 1959. (Māra Salēja latviskais tulkojums 2011. — 30 lpp.)
  2. Česlavs MilošsJura Kronberga nekrologs,Diena, 2004. gada 21. augustā

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Odisejs Elitis
Nobela prēmija literatūrā
1980
Pēctecis:
Eliass Kaneti
1901—1925
1926—1950
1951—1975
1976—2000
2001—pašlaik
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Česlavs_Milošs&oldid=4331943"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp