Protisti (vienšūņi):
- Foraminīferas. Foraminīferu čaulas ir dažādās formās, tās var būt gan vienkameru, gan daudzkameru čaulas. Pēc sava sastāva tās var būtorganiskas, vaiaglutinētas ar dažādām sīkām daļiņām un sacementētām ar organiskocementu, vai arī nokalcīta.[1]
- Gromīdas. Gromīdām ir vienkameru čaulas ar vienu atveri un veidotas no organiskas vielas.
- Tectofilosida. Tām ir vienkameru čaulas ar vienu vai divām atverēm, veidotas no organiskas vielas, bet reizēm var būt aglutinētas ar sīkām daļiņām.
- Eiglifīdas. Eiglifīdām ir vienkameru čaulas, kas sastāv nokrama plāksnītēm.
- Arcelinīdas. Arcelinīdām ir vienkameru čaulas, kas sastāv no organiskas vielas vai arī aglutinētas (sīkaskvarca daļiņas sacementētas ar organiso cementu).
- Trichosida. Trihozīdām ir elastīgas, no fibroza materiāla veidotas vienkameru čaulas. Agrāk šī grupa ar četrām iepriekšējām tika apvienotasčaulamēbu kārtā.
Dzīvnieki:
- Lapkāji. Lapkājiem irhitīna čaulas, kas sastāv no diviem vāciņiem.
- Gliemeņvēži. Gliemeņvēžiem ir divdaļīgas čaulas, kas sastāv no labā un kreisā vāciņa. Čaulu iekšpuse ir hitinizēta, bet ārpuse apkaļķota.
- Sprogkāji. Sprogkaju čaula sastāv no vairākām kaļķa plāksnītēm.
- Vēži vientuļnieki. Vientuļnieki neveido savas čaulas, taču daudzas to sugas izmanto piemērota izmēravēderkāju čaulas.
- Gliemji. Gliemjiem ir uz organiska pamata veidotas kaļķa čaulas. Tās var būt no viena gabala, vai no diviem atsevišķiem vāciņiem (labā un kreisā), var būt no astoņām vai septiņām plāksnītēm (bruņgliemežiem).Galvkājiem var būt daudzkameru čaula.
- Pleckāji. Pleckāju čaula sastāv no 2 vāciņiem (muguras un vēdera vāciņi). Pēc sastāva tie var būt veidoti vai nu no kalcīta, vai arī no hitīnfosfāta (proteīna unkalcija fosfāta).
- ↑Маслакова Н. И., Горбачик Т. Н., Алексеев А. С., Барсков И. С., Голубев С. Н., Назаров Б. Б., Петрушевская М. Г. Микропалеонтология. — Москва: Издательство Московского университета, 1995. — 256 с. — 1000 экз.ISBN 5-211-03386-8
