Igaunejis karūgs Igaunejis Republika (igauņu :Eesti Vabariik Europā piBaļtejis jiurys . Vaļsteiba tur rūbežu arLatveju dīnavydūs (343 km) iKrīveju reitūs (338 km). Baļtejis jiura skoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūsSuomu leics , a dīnavydvokorūs —Reigys leics . Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,31 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysuzamuokūs bīzeibys ruodejumu Europā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Igaunejisgolvysmīsts i leluokaismīsts irāTalins .
Igauni vīna nuBaļtejis suomu tautu, kura etniskai radneigasuomu ,līvu ,votu i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta arŠvedeju ,Daneju ,Suomeju iLatveju . Igauņu volūda pīdarSuomugru volūdu saimei, jei leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeigavengru volūdai , tok natur radneibys arlatgaļu cilatvīšu volūdu . Igauņu, suomu, vengru imaltīšu volūdys vīneiguos vaļsteibys volūdysEuropys Savīneibā , kurys napīdar piIndoeuropīšu volūdu saimys.
Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonysPSRS , napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys —NATO dalinīkvaļsteiba.
Cyti projekti
Baltu volūdu Vikipedejis
