| Rakstīņs tur sevī nazcik raksteibu i/ci stiļa klaidys.Vāg puorsavērt rakstīņa turīņu, kab tys atsatiktu latgaļu volūdys gramatikai. | |
Iņdejis Republika (भारत गणराज्य,Bhārat Gaṇarājya) — vaļsteibaDīnavydazejā. Tei irā septeituo leluokuo vaļsteiba piec geografiskuo pluota, ūtruo leluokuo vaļsteiba piec dzeivuotuoju skaita, i vysapdzeivuotuokuo demokrateja pasauļā. Rūbežojās ar Iņdejis okeānu dīnavydūs, Arābejis jiuru dīnavydvokorūs, i Bengālejis Leici dīnavydreitūs, tur rūbežu arPakistānu reitūs,Butānu,Kinys Tautys Republiku iNapālu pūstumvokorūs, iBangladešu iBirmu reitūs. Iņdejis okeānā Iņdejis tyvumā atsarūnŠrilanka iMaļdivys, pi tamIņdejis Aņdamani i Nikobaru solom irā jiurys rūbeža arTaizemi iIndonēzeju.
Senuos Indys Īlejis Civilizācejis muojvīta i viesturisku tirdznīceibys ceļu i plotu impiereju regions, Iņdejis subkontinents cīši lelu sovys viesturys daļu bejis saisteits ar sovu komercialū i kulturālū boguoteibu. Četrys nu pasauļa leluokojom reliģejom:Hinduisms,Budisms,Džainisms iSikhisms, aizasuokušuos ite, cikomZoroastriuonisms,Kristīteiba iIslams īsarodušuos myusu ērys pyrmā godu tyukstūšā, pīpaleidzūt regiona kulturys dažuodeibai. Koč jū nu 18 godu symta pamozom aneksieja i administrieja Britu Ostiņdejis Kompaneja i nu 19 godu symta vyda tīši puorvaļdeja Lelbritaneja, 1949 godā Iņdeja kļiva par napuorvaļdeitu vaļsteibu, piec Mahatmys Gandeja vadeituos bezvarmuoceibys kusteibys.
Iņdejis ekonomika irā deveituo leluokuo ekonomika pasauļā piec nominaluo ĪKP i caturtuo leluokuo piec īsapirkšonuos spiejom. Suokūtīs tierga ekonomiskom reformom 1991 godā, Iņdeja irā padareita par vīnu nu mudruok augūšom ekonomikom pasauļā, jei uzskoteita par napaseņ industriaļizātu vaļsteibu, tok jei vēļ aizvīn irā lelys pynaklys ar veseleibys apryupi, korupceju i raksteitnamuociešonu. Kai kūdūlīrūču vaļsteibai i reģionālai lelvarai, Iņdejai irā trešuo leluokuo armeja pasauļā i tei irā dasmytuo pasauļā piec militārim izdavumim.
.svg)
