HTML (Hyper text Markup Language "Hiperteksta īzeimuošonys volūda") – datorūs lītuota teksta īzeimuošonys (markēšonys) volūda, ar kū īzeimuot saturu Internetā. Bīžuokī lītuojumi -puorstaipteikla škūrsteitivim,pruottelefonim, e-posta viestim. Volūdu standartizejW3 konsorcijs. Dokumenti, kas raksteiti HTML formatā atsaškir nu Open Office Writer, MS Word ci Adobe PDF dokumentim ar tū, ka HTML aproksta vīn dokumenta saturu i daļu saturiskū nūzeimi, bet (eipaši HTML 4 i 5) naapzeimoj ituo dokumenta grafiskuos eipateibys - tuos var elasteigi pīmāruot datora videi, kur itys HTML dokuments lītuots. Pīvadumam, HTML apzeimoj, ka teksta gabaleņš irā pyrmuo leidzīņa vyrsroksts, bet naapzeimoj ar kaida fonta burtim, cik lels, kai izleidzynuots, i.t.t.
Pomota vīneiba HTML volūdā irā elements. Kai ariXML volūdā, HTML elementam var byut atributi i īkšpuse. Īkšpusē var byut teksts ci cyti elementi. Sevkuram elementa atributam ir sovs nūsaukums i nūzeime. Atributi bīži puormej nūklusātuos vierteibys. Pīvadumam, HTML fragments:
malns<span><strong>R</strong> sorkons</font>
irā 2 elementi. Vīns nu elementu (font) puorslādz kruosu nu nūklusātuos (malnys) iz sorkonu. Ituo elementa īkšpusē asūšais elements (strong), puormej fontu nu nūklusāta iz trakna.Pyrmais elements ir ar vīnu atributu (style) i ituo atributa vierteibucolor:red. Cytam elementam atributu navā.
HTML kodā atributu vierteibys īsokoms likt pēdeņuos (") ci apostrofūs ('), bet HTML 4.01 standarts tū naprasa.
- Strukturys i naradzamī elementi. Pīvadumamhtml,head,link,meta,style,script.
- Bloku elementi, kas aizjam taisnstūri. Pīvadumam,div,p,table,ol,ul,li.
- Plyusmys elementi, kas var puorīt nu vīnys ailis iz citu, bet naprosa sev taisnstūri.
HTML versijā nūruoda versejis (i reizim zamversejis) numurus. Pīvadumam, HTML 3.2, HTML 4.01, HTML 5. PādējuosW3C versejis irā HTML versija 4.01. Versejai HTML 5 irā skices statuss, bet puorsavierieji jau nazcik elementu nu HTML 5 atbolsta. Bejuši centīniHTML raksteit ari teirāXML sintaksē (a neSGML) - itū projektu sauc XHTML (verseja XHTML 1.0).
2009 godā suoca dorbuWWW arhitektu padūme, i apstyprynovaHTML 5 malnrokstu[1]. HTML 5 irā pīmāruots pruottelefonim; tymā irā puors jaunu elementu (pīvadumamcanvas), var bez Adobe Flash i leidzeigim līdzeklim attāluot ari audio i video.
