Kongeriget Danmark
Danejis Kieneste |
 |
| Golvysmīsts | Kopenhaga |
| Vaļsteibys volūda | danīšu |
| Monarhs | Frederik X |
| Ministru prezidents | Mete Frederiksena |
| Pluots | 42 943 km²[1] |
| Dzeivuotuoju skaits | 5 910 577(2022) |
Laika zona
-vosorā | EET (UTC +1),
EEST (UTC +2) |
Daneja (danīšu:Danmark) irā vaļsteiba PūstumuEuropā. Kūpā arGrenlandeju iFareru Solom veidojDanejis Kienesti (danīšu:Kongeriget Danmark). Daneja irā iz dīnavydim vysuvaira byunūšaSkaņdinavejis vaļsteiba iz vydsBaļtejis iPūstumu jiurys. Vaļsteibys teritoreju veidojJutlandejis pussola i nazcik solu – Zelandejis, Fina, Langelana, Bornholma i cytys mozys. Jutlandejis dīnavydūs rūbežs arVuoceju (68 km). Kategata i Eresuna jiuru šauris škir Daneju nuŠvedejis, Skageraka jiuru šauris – nuNorvegejis. Pyrma Kīļa kanala izkasšonys, vīneigais kuģu ceļš nu Baļtejis jiurys da Pūstumu jiurai beja varams pa itym trejim kanalim, zynomim kai "Danīšu šauri".
Myuslaikūs Daneja irā konstitucionalamonarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Danejai irā vaļsteibys leidzīņa vaļdeiba i 98 vītejuos vaļdeibys (pošvoldi). Koč i nu 1973 gods Daneja irāEuropys Savīneibys dalineica, jei navā dasaškieruse pieurys zonys i vys vēļ vaļsteibys oficialuo valuta irāDanejis krona. Daneja irā nazcik vydtautisku organizaceju dalineica nu pošys īstateošonys dīnys –NATO i Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejā (VEKRO). Taipoš jei irā Europys Drūsuma i Kūpādareibys organizacejis (EDKO) dalineica. Byuteigai atguoduot, ka Grenaldeja i Fareru Solys, teritorejis ar leluautonomeju, navā Europys Savīneibys dalineicys.
Danejai ar jaukta tierga kapitalizma ekonomiku i augstu vaļsteibys labtureibu irā vīns nu pošu augstū leidzīņu ījāmumu leidzonumā. Danejā irā pošu lobais komercdarbeibys klimats pasaulī. Nu 2006 gods da 2009 godam Danejis Kieneste pīzeita kai "pošu laimeiguo vīta iz zemis", pamatojūtīs iz veseleibys, labtureibys i izgleiteibys standartim. 2010 godā Daneja pīzeita kai vīna nu pasauļa mozuokkorumpetajom vaļsteibom.
Vaļsteibys nacionaluodanīšu volūda irā cīši radnesteigašvedu inorvegu volūdai, ar kū irā styprys kultureigys i viesturiskys saitys. 80,9% Danejis dzeivuotuoju irā evaņgelikuļutarticeigī. Pa 2010 gods datim 548,000 cylvāku (9,9% Danejis dzeivuotuoju) irā emigranti ci emigrantu piedinīki. Vysuvaira (54%) nu jū irā cytu Skaņdinavejis ci Europys vaļsteibu ļauds, cikom cyti pa lelumam irā nu Tiveimim Reitim iAfrikys vaļsteibom.
