Konungariket Sverige
Švedejis Kieneste |
 |
| Golvysmīsts | Stokholmys |
| Vaļsteibys volūda | švedu |
| Monarhs | Karoļs XVI Gustavs |
| Ministru prezidents | Ulf Kristersson |
| Pluots | 449 964 km² |
| Dzeivuotuoju skaits | 9 354 000 |
Laika zona
-vosorā | EET (UTC +1),
EEST (UTC +2) |
Švedeja, oficialaiŠvedejis Kieneste (švedu:Konungariket Sverige) irā vaļsteiba PūstumuEuropā piBaļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu arNorvegeju iSuomeju, a dīnavydūs ar Oresunda tyltu saškierta arDaneju. Baltejis jiurā vaļsteibai namoz solu, pošys leluos —Gotlandeja iElandeja.
Pa vaļsteibys pluotam 450,295 km², Švedeja irā trešuo poša leluo vaļsteibaEuropys Savīneibā, kuramā dzeivoj 9,2 milijoni dzeivuotuoju. Švedejā cieški mozadzeivuotuoju bīzeiba - tik 21 cylvāks iz vīnu km². Vaļsteibys dīnavydūs dzeivoj labtik vaira cylvāku kai pūstumūs. 85% dzeivuotuoju dzeivoj mīstūs i guodojams, atīsmē itys skaits pasalelynuos[1]. Švedejis Kienestisgolvysmīsts irāStokholmys, kurs taipoš irā pošu lelais vaļsteibys mīsts ar 9 223 766 dzeivuotuojim.[2] Ūtrais pa lelumammīsts irāGeteborgs, trešais — Maļme.
Švedejis vaļsteiba īstateitavydslaikūs. 17 godu symtā jei pasaplateja sovys teritorejis i tyka parŠvedejis Impereju. Tei beja vīna nu pošu zeimeiguo vaļsteibu Europā 17 i 18 godu symtā. Lelumu teritoreju uorsSkaņdinavejis pussolys Švedeja pagaisynuoja. Taipoš Reitu Švedeju, myuslaiku Suomeju puorjēmeKrīvejis Impereja 1809 godā. Pa 1814 goda vaidim pi Švedejis tyka daškierta i Norvegeja, tok obadiveju vaļsteibu savīneiba dreiži izjuka. Nu tuo laika Švedeja napīsadola nivīnūs vaidūs i vysod raudzej īvāruotneutralitetapolitiku[3].
Myuslaikūs Švedeja irākonstitucionala monarheja arparlamentarisku demokratejsku vaļdeibu i labi izraisteituekonomiku. Jei aizajim pyrmū vītu pasaulī pademokratejis iņdeksam i septeitū vītu paļaudeibys raisteibys iņdeksam. Švedeja irā Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejis (VEKRO) dalineica i nu 1995 gods janvara 1 dīnys Europys Savīneibys dalineica.
Daudzejuos pasauļa volūduos Švedejis pasauka skaņ leidzeigai. Varams, pasauka izacēluse nu vuordu "Sweon/Sweonas" (Vacnorvegu volūdā:Sviar,latiņu:Suiones) i suokuos vīnkuoršai lītuota kai "Švedu ļauds". Švedu pošu pasaukaSverige sasadora nu diveju vuordu "Svea" i "Rike", kas zeimoj "Švedu Kieneste", tok laika guojumā izsoka puorsamejuse. Latgaliskuo pasaukys variaceja sadar ar lītaunīku volūdys pasauku i irā vīna nu daudzejom vuorda "Sweden" variacejom.
Suomu-ugru volūduos švedu i Švedejis pasauka izacēluse nu švedu volūdys vuordaroþs — iertīs. Itū pasauku lītuoja i skaņdinavu varjagim, kuri īstatejaNovgoroda mīstu. Kod varjagusslavi asimilēja, Suomu-ugru pasauka izaglobuoja (Rus —anglīšu:Russia).
