Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Haiti

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par valsti. Par salu skatīt rakstuHaiti (sala).
Haiti Republika
République d'Haïti
Repiblik Ayiti
Haiti Republikas karogsHaiti Republikas ģerbonis
KarogsĢerbonis
Devīze"L'Union Fait La Force"  (franciski)
""Spēks caur vienotību"
HimnaLa Dessalinienne
Location of Haiti
Location of Haiti
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portoprensa
18°32′N72°20′W / 18.533°N 72.333°W /18.533; -72.333
Valsts valodasfranču valoda,haitiešu valoda
Etniskās grupas 95% melnie, 5% baltie unmulati[1]
ValdībaPrezidentāla republika
 - PrezidentsEdgard Leblanc Fils
 - PremjerministrsFritz Belizaire
Izveide
 - Sandomingo1697 
 - Neatkarība noFrancijas
1804. gada 1. janvāris 
Platība
 - Kopā 27,751 km² (140.)
 - Ūdens (%)0,7
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2022. gadā11 334 637[2][3] (83.)
 - Blīvums361,5/km² (31.)
IKP (PPP)2008. gada aprēķins
 - Kopā$11,570 miljardi[4] 
 - Uz iedzīvotāju$1317[4] 
Džini koef. (2001)59,2 () 
TAI (2007) 0,532[5] () (149.)
ValūtaGurde (HTG)
Laika josla(UTC-5)
Interneta domēns.ht
ISO 3166-1 kods332 / HTI / HT
Tālsarunu kods+509

Haiti (franču:Haïti;haitiešu:Ayiti) oficiāliHaiti Republika (franču:République d'Haïti;haitiešu:Repiblik d Ayiti) ir valstsAmerikā,Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salasLielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalstiDominikānu. To apskaloAtlantijas okeāns ziemeļos,Gonāvas līcis rietumos unKarību jūra dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.

Haiti ir divas oficiālās valodas:franču unhaitiešu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras.[6] Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta irPortoprensa. Galvenāreliģija valstī irkatolicisms, taču plaši tiek praktizētsvudū kults. Pamattauta irhaitieši.

Haiti atrodas tropiskā klimata joslā, tās dabas skaistuma dēļ franču valodā salu dēvē par"La Perle des Antilles" (latviešu:Antiļu pērle). Haiti ir ļoti kalnaina valsts, tomēr mūsdienās kalnus vairs neklāj meži, kā tas bija agrāk, jo tie tika izcirsti. Pēc svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem Haiti ir nabadzīgākā valstsRietumu puslodē.Haiti bija viena no pirmajām valstīm, kas jau 1919. gada 30. janvārīatzina Latvijas valsti.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

1492. gadāHaiti salu atklāja spāņi. Tie salu nodevēja par Espanjolu un sāka to kolonizēt (Kolumba ekspedīcija).1677. gada salas rietumu daļa nonācaFrancijas pakļautībā. Centrālā un austrumu salas daļa ar nosaukumuSandomingo palikaSpānijai. Vietējie iedzīvotāji —indiāņi — tika iznīcināti, bet viņu vietu ieņēma melnādainie vergi noĀfrikas. 1789. gadā Sandomingo apdzīvoja 36 tūkstoši eiropiešu, 28 tūkstoši brīvo mulatu un apmēram 500 tūkstoši nēģeru-vergu.1804. gada 1. janvārī melnādainie Haiti iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu republiku. Mulati arī izveidoja savu valsti.1825. gadā Francija atzina Haiti neatkarību. No1915. līdz1934. gadam valsti okupējaASV karaspēks, kuri atstāja valdībā tikai mulatu eliti.

1957. gadā par Haiti prezidentu kļuva tautas izvēlēts ārsts, bijušais veselības ministrs, cīnītājs pret tīfu —Fransuā Duvaljē, kurš vēlāk kļuva pardiktatoru. 1971. gadā viņa amatu pārņēma Duvaljē dēlsŽans Klods Duvaljē.1986. gadā Duvaljē klana režīms tika gāzts, un pēc vairākiem apvērsumiem pie varas nāca demokrātiskā valdība ar bijušo mācītājuŽanu Betrānu Aristīdu kā prezidentu.1987. gada martā tika apstiprināta jaunā Haitikonstitūcija, kuru atbalstīja lielākā iedzīvotāju daļa.1991. gada augustā deputātu palāta veica neuzticības balsojumu Aristīdam (par Aristīda gāšanu no prezidenta amata nobalsoja 83 deputāti, pret — 11). Līdz pat1994. gadam valstī valdīja politiska nestabilitāte, kamēr Aristīds ar ASV palīdzību tika atjaunots prezidenta amatā. 2021. gada jūlijā atentātā nogalināja Haiti prezidentu Žuvenīlu Moizu (Jovenel Moïse). Viņam sekojošais prezidenta pienākumu izpildītājs un premjerministrs Ariels Anrī, kuru oponenti vaino konstitūcijas pārkāpšanā, nerīkojot jaunas prezidenta vēlēšanas, šajā atentātā citu starpā apvainoja Moiza atraitni Martīnu, kura atentātā pati tika smagi ievainota.[7]

2010. gada Haiti zemestrīce

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

2010. gada12. janvārī Haiti notika 7,0 balles stiprazemestrīce, kas izpostīja tās galvaspilsētuPortoprensu. Bojā gājušo skaits pēc oficiāliem datiem bija 230 000.[8] Vēl daudzi iedzīvotāji tika ievainoti un palika bez pajumtes. Zemestrīcē tika iznīcinātas neskaitāmas celtnes, kā arī prezidenta pils, parlaments un daudzas citas sabiedriskas celtnes. Pēc bojāgājušo skaita šī ir postošākāzemestrīce, kāda notikusiAmerikā un otrā postošākā pasaulē šajā gadsimtā pēc2004. gada Indijas okeāna zemestrīces.

Ekonomika

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Haiti ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 22,7% noIKP, šis rādītājs bija astotais augstākais no visām valstīm.[9]

Kultūra

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Haiti kultūrā saplūdušas vairāku etnisko grupu tradīcijas — galvenokārtfranču unafrikāņu, bet zināma ietekme bijusi arīspāņu kolonistu un salas izmirušo pamatiedzīvotāju tradīcijām. Haiti kultūrā liela nozīme irvudū, kas ir noRietumāfrikas ievesto vergu tradicionālo reliģiju unkatolicisma savienojums. Vairāki mūzikas stili ir izveidojušies no vudū ceremonijas, kā arī dažādu citus sarīkojumus pavadošās mūzikas. Viens no populārākajiem vietējās mūzikas stiliem ir Kompa. Arī Haiti virtuvē sajaukušies dažādu tautu virtuvju elementi. Lai gan tā ir līdzīga pārējoKarību reģiona salu virtuvēm, tai tomēr piemīt savas unikālas iezīmes. Haiti virtuve ir viduvēji asa, kā garšvielas bieži izmantopiparus, nozīmīga ēdienu sastāvdaļa irrīsi unpupas, kā arī dažādidārzeņi unaugļi.

Izglītība

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Haiti universitātes:

  • Karību Universitāte (Université Caraïbe) (CUC)
  • Haiti Universitāte (Université d'État d'Haïti) (UEH)
  • Notre Dame Haiti Universitāte (Université Notre-Dame d'Haïti) (UNDH)
  • Université Chrétienne du Nord d'Haïti (UCNH)
  • Université Lumière / MEBSH
  • Université Quisqueya (UNIQ)
  • École Supérieure d'Infotronique d'Haïti (ESIH)
  • Université Roi Henri Christophe
  • Université Publique de l'Artibonite aux Gonaïves (UPAG)
  • Université Publique du Nord au Cap-Haïtien (UPNCH)
  • Université Publique du Sud au Cayes (UPSAC)
  • Université de Fondwa (UNIF)
  • École Le Bon Samaritain

Skatīt arī

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. «CIA - The World Factbook -- Haiti». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2016. gada 31. janvārī. Skatīts: 2009. gada 4. novembrī.
  2. Department of Economic and Social AffairsPopulation Division (2009) (.PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-03-12.
  3. https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/haiti/
  4. 4,04,1«Haiti». International Monetary Fund. Skatīts:2009-10-01.
  5. «Human Development Report 2009. Human development index trends: Table G». The United Nations. Skatīts:2009-10-18.
  6. ValodasArhivēts 2009. gada 1. februārī,Wayback Machine vietnē., liis.lv
  7. «Вдове президента Гаити предъявлено обвинение в его убийстве».NEWSru.co.il (krievu). 2024-02-20. Skatīts:2024-02-20.
  8. Haiti raises earthquake death toll to 230,000Arhivēts 2012. gada 15. aprīlī,Wayback Machine vietnē., msnbc.msn.com,09.02.2010.(angliski)
  9. «Migration and Remittances Factbook 2016».Pasaules Banka. 2016. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

2010. gada zemestrīce

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arģeogrāfiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Valstis un teritorijas, kas tiek pieskaitītas arī citiem kontinentiem, dotasslīprakstā
Neatkarīgās valstis
Atkarīgās teritorijas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Haiti&oldid=4050404"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp