Avots: Echoes/Redferns/Getty Images, 84887782.
Viens nosoula un fanka žanru pamatlicējiem ar lielu ietekmi uz 20. gs.populāro mūziku, kā arī 60. gadu pilsoņtiesību kustību un afroamerikāņu nacionālo pašapziņu; muzicējis arīdžeza,ritmblūzaundisko žanros. 50. gadus ilgas profesionālās darbības laikā izcēlās ar ļoti ekspresīvu uzstāšanās manieri, emocionāli sakāpinātu vokālo izpildījumu un akrobātiski virtuozu dejošanas tehniku. Viņu dēvēja par “Soula krustēvu” (Godfather of Soul), “Soula brāli Nr. 1” (Soul Brother Number 1), “Misteru Dinamītu” (Mr. Dynamite) un “Vissmagāk strādājošo vīru šovbiznesā” (The Hardest Working Man in Show Business). Uzstājās un ierakstījās ar vokālo grupuThe Famous Flames un instrumentālām grupāmJames Brown Orchestra,The J.B.’s unSoul G’s.
Dzimis un audzis lielā nabadzībā; bērnībā iemācījās spēlēt vairākus mūzikas instrumentus. 16 gadu vecumā tika notiesāts par automašīnu apzagšanu un trīs gadus pavadīja ieslodzījumā, kur nodibināja gospeļkvartetu. Pēc ieslodzījuma pievienojās gospeļgrupaiThe Flames (vēlākThe Famous Flames), ar ko 1956. gadā ierakstīja (Dž. Brauns dziedāja solo) pirmo hituPlease, Please, Please. Dž. Brauna unReja Čārlza (Ray Charles) turpmākie centieni,gospeļmūziku apvienojot ar ritmblūza ritmiku, juteklisku dziedājumu un laicīgiem, erotiskiem mājieniem piesātinātiem tekstiem, ļāva rasties soulmūzikai.
1963. gadā R. Čārlza albumsLive at Apollo, kurā dzirdama uzstāšanās teātrīApollo Hārlemā, Ņujorkā, kļuva par vienu no pirmajiem soula ierakstiem, kas guvuši plašu ievērību starprasu publikā, un kopā ar virkni nākamajos gados sekojušu hitu (Out of Sight;I Got You(I Feel Good) – abi 1964;Papa’s Got a Brand New Bag, 1965,Grammy balva kā Labākajam ritmblūza ierakstam;It’s a Man’s Man’s Man’s World, 1966) izvirzīja viņu starp afroamerikāņu mūzikas lielākajām autoritātēm.
60. gadu 2. pusē Dž. Brauns, ievērojami vienkāršojot mūzikas harmonisko un melodisko uzbūvi, un priekšplānā izvirzot komplicētas, džeza, Āfrikas un Latīņamerikas mūzikas ietekmētas ritma struktūras ar netradicionāliem ritmiskajiem akcentiem, gandrīz vienpersoniski radīja vēlāk plašu izplatību guvušo fankmūzikas žanru – par tā pirmo slaveno skaņdarbu nereti minēts Dž. BraunaPapa’s Got a Brand New Bag. Arī daudzi citi viņa ieskaņojumi ir hrestomātiski fanka paraugi ar plašu ietekmi uz citiem žanriem (džezs, souls,roks, disko), bet jo īpaši uzhiphopa dzimšanu un attīstību. Šajā laikā Dž. Brauns piedalījās arī ASV pilsoņtiesību kustībā, iestājās par izglītības nepieciešamību melnādainajiem bērniem un sacerēja virkni dziesmu (Don’t Be a Drop-Out, 1966;Say It Loud – I’m Black and I’m Proud, 1968, u. c.), kas aicināja uz afroamerikāņu vienotību, sociālu un politisku identifikāciju.
Kaut arī Dž. Brauna nozīmīgāko sasniegumu laiks bija 20. gs. 60. un 70. gados, un vēlāk viņa radošo darbību regulāri aizēnoja dažādi likumpārkāpumi (narkotiku lietošana, nereģistrētu ieroču glabāšana, auto vadīšana reibumā, bēgšana no policijas, varmācība ģimenē, nodokļu parādi u. c.), profesionālo karjeru viņš turpināja līdz pat nāvei 73 gadu vecumā. 2006. gadā koncertēja arī Latvijā.
Dž. Brauna muzikālā ietekme kopš 20. gs. 60. gadiem izpaužas visdažādāko žanru un paaudžu mākslinieku jaunradē (Mailzs Deiviss,Miles Davis,Džimijs Hendrikss,Jimi Hendrix;Maikls Džeksons,Michael Jackson; Kendriks Lamārs,Kendrick Lamar;Led Zeppelin;Parliament-Funkadelic;Prinss,Prince;Public Enemy;Red Hot Chili Peppers;Run D.M.C.;Sly and the Family Stone u. c.), viņa šovmeņa talants undeju soļi būtiski iespaidojuši Mika Džegera (Mick Jagger), M. Džeksona, Prinsa u. c. priekšnesuma manieri, savukārt viņa ierakstu sempli arī 21. gs. izmantoti daudzos hiphopa unR&B ierakstos.
Dž. Braunam piešķirtas trīsGrammy balvas (t. sk. arī par mūža ieguldījumu, 1982), viņš kā viens no pirmajiem uzņemtsRokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1986) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2000).
ŽurnālaRolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) minēti trīs Dž. Brauna darbi: Live at the Apollo; Sex Machine un1991. gadā izdotā četru CD antoloģijaStar Time.
Ogastas pilsētā Džordžijas pavalstī, kur aizritējusi mūziķa dzīves lielākā daļa, 2005. gadā atklāts viņam veltīts piemineklis.
Cold Sweat*;Funky Drummer;Funky President (People It’s Bad);Get Up (I Feel Like Being a)Sex Machine**;Hot Pants (She Got to Use What She Got to Get What She Wants);I Got Ants In My Pants;I Got You (I Feel Good);It’s a Man’s, Man’s, Man’s World***;Living in America•;Make It Funky∆;Mother Popcorn (You Got to Have a Mother for Me)*;Papa’s Got a Brand New Bag;Please, Please, Please∆*;Say It Loud – I’m Black and I’m Proud*;Soul Power;Super Bad;Talkin’ Loud and Sayin’ Nothing∆*;Try Me
* līdzautorība ar Alfrēdu Ellisu (Alfred Ellis)
** līdzautorība ar Bobiju Bērdu (Bobby Byrd) un Ronu Lenhofu (Ron Lenhoff)
*** līdzautorība ar Betiju Džīnu Ņūsomu (Betty Jean Newsome)
∆ līdzautorība ar Čārlzu Bobitu (Charles Bobbitt)
∆* līdzautorība ar B. Bērdu
• autori ir Dans Hārtmans (Dan Hartman) un Čārlijs Midnaits (Charlie Midnight)
Please, Please, Please (King, 1958);Try Me! (King, 1959);Tell Me What You’re Gonna Do (King, 1961);Night Train (King, 1961);Jump Around (King, 1962);Live at the Apollo* (King, 1963);Prisoner of Love (King, 1963);Pure Dynamite! Live at the Royal* (King, 1964);Out of Sight (King, 1964);Papa’s Got a Brand New Bag (King, 1965);I Got You (I Feel Good) (King, 1966);Live at the Garden* (King, 1967);Cold Sweat (King, 1967);Live at the Apollo, Vol. II (King, 1968);Thinking About Little Willie John and a Few Nice Things (King, 1968);Say It Loud – I’m Black and I’m Proud (King, 1969);Gettin’ Down to It (King, 1969);It’s a Mother (King, 1969);Soul on Top (King, 1970);Sex Machine* (King, 1970);Hot Pants (Polydor, 1971);Revolution of the Mind* (Polydor 1971);There It Is (Polydor, 1972);Get on the Good Foot (Polydor, 1972);Black Caesar** (Polydor, 1973);The Payback (Polydor, 1973);Hell (Polydor, 1974);Get Up Offa That Thing(Polydor, 1976);Hot (Polydor, 1976);The Original Disco Man (Universal, 1979);Gravity (Scotti Brothers, 1986)
* koncertieraksti
** mūzika tāda paša nosaukuma spēlfilmai
Fotogrāfs Klāss Vāvere.
Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.
Avots: Echoes/Redferns/Getty Images, 84887782.
Džeimsa Brauna uzstāšanās. ASV, 1982. gads.
Avots: Siemoneit/ullstein bild via Getty Images, 548819741.
Džeimsa Brauna koncertalbumsLive at the Apollo (1963).
Fotogrāfs Klāss Vāvere.
Džeimss Brauns. ASV, ap 1973. gadu.
Klāss Vāvere "Džeimss Brauns". Nacionālā enciklopēdija.https://enciklopedija.lv/skirklis/7748-D%C5%BEeimss-Brauns (skatīts 26.11.2025)
