Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


AizvērtIzvēlne
Sākums

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Viens no elektroniskās rokmūzikas unjaunā vilņa pionieriem, kura darbība ievērojami veicinājusisintpopa, gotiskā un industriālā roka attīstību.

Bērnība un pusaudža gadi, mūzikas gaitu sākums

Nākamais mūziķis bija nesabiedrisks, sevī noslēdzies zēns ar autisma simptomiem. Pusaudža vecumā aizrāvās arzinātniskās fantastikas literatūru unDeivida Bovija (David Bowie),Marka Bolana (Marc Bolan) un grupasT. Rex mūziku, kā arī sāka spēlēt elektriskoģitāru.

ArTubeway Army

1970. gadu 2. pusē G. Ņūmens kā paša dibinātas grupasTubeway Armyģitārists, vokālists, dziesmu autors un producents iekļāvās Londonaspankroka vidē. Ieskaņojot grupas debijasalbumuTubeway Army (1978), mūziķis spontāni sāka eksperimentēt ar studijā pieejamu sintezatoruMinimoog – šīs nejaušības dēļ mūzika kļuva ievērojami elektroniskāka nekā iepriekš. Intervijās G. Ņūmens stāstīja, ka sintezatoru spēlējis pirmoreiz un zīmīgais, vēlāk tik ietekmīgais skanējums radies intuitīva, bet nekompetenta instrumenta pielietojuma dēļ.

Neatkarīgas ierakstu kompānijasBeggars Banquet izdotais albums neguva plašu rezonansi, taču lika pamatus G. Ņūmena muzikālajai identitātei – uzsvērti sintētiski sintezatoru tembri, atmosfēriski drūmas un emocionāli distancētas dziesmas ar robotisku ritmiku un distopiskiem monotoni vienmuļas balss melodeklamētiem tekstiem, kuros (īpaši agrīnajā periodā) daudz atsauču uz mūziķa iecienīto rakstnieku Filipa K. Dika (Philip K. Dick), Aizeka Azimova (Isaac Asimov) un Freda Seiberheigena (Fred Saberhagen) darbiem. Specifisko stilistiku papildināja G. Ņūmena vizuālais tēls – nedabīgi bāls meikaps, nedzīvi sastingusi sejas izteiksme ar minimālu mīmiku un mehāniski stīvas kustības, kuru iemesls bijusi viņa kautrības noteikta sasaistītība uz skatuves (savukārt bagātīgais grims bijis nepieciešams sliktās sejas ādas dēļ).

Tubeway Army otrais albumsReplicas (1979), kurā aizraušanās ar sintezatoriem vēl progresējusi, tāpat arī tāsingls par robotu-prostitūtu Are ‘Friends’ Electric?, negaidīti sasniedza britutopa 1. vietu; parelektroniskās mūzikas klasiku kļuvusi arī albumā iekļautā dziesmaDown in the Park. Tūlīt pēc šiem panākumiem G. ŅūmensTubeway Army pastāvēšanu izbeidza un turpmāk darbojās individuāli.

Solo

Reaģējot uz preses pārmetumiem par pārspīlētu sintezatoru izmantojumu (elektronisko instrumentu jeb “mašīnu”, pielietojums dažuroka kritiķu izpratnē joprojām nebija uzskatāms par pilnvērtīgu muzicēšanu), solodebijas albumāThe Pleasure Principle (1979, pirmā vieta Lielbritānijā) G. Ņūmens to lomu vēl pastiprinājis un pilnībā atteicies no ģitārām. Arī albuma singlsCars sasniedza 1. vietu britu topā, izpelnījās starptautisku ievērību (Top 10 Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV) un arī 21. gs. ir pazīstamākais G. Ņūmena skaņdarbs.

Līdzīgus panākumus guva arī nākamais albumsTelekon (1980, hitiWe Are Glass unI Die: You Die), taču darbības turpinājumā, mēģinot izvairīties no atkārtošanās un eksperimentējot arsoula, fanka undeju mūzikas elementiem, kā arī tehnoloģiskiem risinājumiem, G. Ņūmena popularitāte kritās, līdz 80. gadu nogalē viņš jau tika uzskatīts par marginālu pagātnes slavenību un mākslinieciskos meklējumos apmaldījušos dīvaini. Tomēr ar laiku, nākamo paaudžu elektroniskās mūzikas māksliniekiem arvien biežāk apliecinot cieņu G. Ņūmenam kā savam priekštecim un iedvesmotājam, mūziķis atguva radošu pašapziņu un laida klajā virkni albumu (Sacrifice, 1994;Exile, 1997;Pure, 2000), kuros viņa jaunradei agrāk raksturīgā distopiskā tematika un drūmā noskaņa apvienota ar industriālajam rokam tuvāku skanējumu. Šie darbi nespēja tuvoties kādreizējiem popularitātes rādītājiem, taču guva atzinīgu novērtējumu, atgriežot sava autora vārdu aktuālajā mūzikas kontekstā.

2013. gadā klajā laistaisSplinter(Songs from a Broken Mind) pēc 30 gadu pārtraukuma kļuva par pirmo G. Ņūmena albumu, kas iekļuvis brituTop 20, bet 2017. gada konceptalbumsSavage(Songs from a Broken World), kurā stāstīts par postapokaliptisku realitāti pēc globālu klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas, sasniedza topa 2. vietu, atkal apliecinot G. Ņūmenu kā elektroniskās rokmūzikas klasiķi.

Nozīme populārās mūzikas attīstībā

70. gadu nogalē D. Bovija;Igija Popa (Iggy Pop);The VelvetUnderground;T.Rex;RoxyMusic;Kraftwerk;Suicide;Ultravox un citukrautroka,glamroka un pankroka mūziķu inspirācijas apvienojot ar neparastiem, elektroniski ģenerētiem tembriem, G. Ņūmens radīja oriģinālu un eksotisku skanējumu, pankmūzikas kontekstā ieviešot sintezatoru un citu līdz tam par elitāriem uzskatītu mūzikas instrumentu pielietojumu, kas jau drīz kļuva pašsaprotams gandrīz visospopulārās mūzikas žanros. G. Ņūmena jaunrade atstājusi vairāk vai mazāk tiešu iespaidu uz jaunā viļņa,postpanka, sintpopa, gotiskā un industriālā roka,hiphopa un elektroniskās deju mūzikas attīstību, kā arī uz daudziem dažādu žanru mūziķiem:Human League;Orchestral Manoeuvres in the Dark;Depeche Mode;Pet Shop Boys;Duran Duran; Āfrika Bambāta (Afrika Bambaataa);New Order;Billijs Aidols (Billy Idol);Eurythmics;Tears forFears; Beks (Beck);The Smashing Pumpkins;Nine Inch Nails;Block Party;Client;Fischerspooner;RZA;Franz Ferdinand;Interpol; Merilins Mensons (Marilyn Manson);The Prodigy;Basement Jaxx; Lēdija Gaga (Lady Gaga) un citiem.

Mūzikas industrijas novērtējums

G. Ņūmenam piešķirta angļu mūzikas žurnālaQ Magazine Skaņas inovāciju balva (Innovation in Sound, 2015), elektronisko mūzikas instrumentu ražotājaMoog Music Inovāciju balva (Moog Innovation, 2016) un Britu Dziesmu autoru, komponistu un autoru akadēmijas (British Academy of Songwriters, Composers and Authors) Aivora Novello Iedvesmas balva (Ivor Novello Inspiration Award, 2017).

1997. un 1998. gadā izdotos albumosRandom unRandom(02) G. Ņūmena skaņdarbus interpretējuši un remiksējušiSaint Etienne; Deimons Olberns (Damon Albarn);EMF;The Magnetic Fields;Jesus Jones;The Orb;Moloko;Dubstar;Republica un citi mūziķi.

Ievērojamākās Gerija Ņūmena dziesmas

Airlane;Are ‘Friends’ Electric?;Bombers;Cars;Complex;Down in the Park;Ghost Nation;I Die: You Die;M.E.;Metal;Music for Chameleons;She’s Got Claws;Warriors;We Are Glass;White Boys and Heroes

Nozīmīgākie albumi

Tubeway Army* (Beggars Banquet, 1978);Replicas* (Beggars Banquet, 1979);The PleasurePrinciple (Beggars Banquet, 1979);Telekon (Beggars Banquet, 1980);Dance (BeggarsBanquet, 1981);Living Ornaments‘79• (Beggars Banquet, 1981);Living Ornaments ‘80 • (Beggars Banquet, 1981);I, Assassin (Beggars Banquet, 1982);Warriors (Beggars Banquet, 1983);Berserker (Numa, 1984);The Fury (Numa, 1985);Strange Charm (Numa, 1986);MetalRhythm (IRS, 1988);Automatic** (Polydor, 1989);Outland (IRS, 1991);Machine + Soul (Numa, 1992);Sacrifice (Numa, 1994);Human (Numa, 1995);Exile (Eagle, 1997);Pure (Eagle, 2000);Hybrid•• (Jagged Halo, 2003);Jagged (Cooking Vinyl, 2006);Replicas Live• (Mortal, 2009);Dead Son Rising (Mortal, 2011);Splinter(Songs from a Broken Mind) (Mortal, 2013);Savage (Songs from a Broken World) (BMG, 2017);Savage – Live at Brixton Academy• (BMG, 2018);Intruder (BMG, 2021)

* arTubeway Army

** ar Bilu Šārpu (Bill Sharpe)

• koncertieraksti

•• remiksi

Multivide

Gerijs Ņūmens. Londona, 1981. gads.

Gerijs Ņūmens. Londona, 1981. gads.

Fotogrāfs Fin Costello. Avots: Redferns/Getty Images, 91878410.

Gerijs Ņūmens. Kanāda, 1980. gads.

Gerijs Ņūmens. Kanāda, 1980. gads.

FotogrāfsPeter Noble. Avots: Redferns/Getty Images, 86137738.

Gerijs Ņūmens. Londona, 1981. gads.

Fotogrāfs Fin Costello. Avots: Redferns/Getty Images, 91878410.

Saistītie šķirkļi:
Izmantošanas tiesības

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bonner, M., An audience with Gary Numan, Uncut, March 2018.
  • Coleman, R., The Numan who fell to earth, Melody Maker, 18.10.1980.
  • Goodwin, P., Electric Pioneer Redux: An Armchair Guide to Gary Numan, Create Space Independent Publishing Platform, 2014.
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 5th edn., London, Omnibus Press, 2007.
  • Numan, G. and S. Mallins, Praying to the Aliens (An Autobiography), Gardners Books, 1998.
  • Perry, A., Gary Numan. The Mojo Interview, Mojo, March 2008.
  • Sutton, P., Understanding Gary Numan: The Machine Quartet (1978–1981), Buffalo Books, 2016.

"Gerijs Ņūmens". Nacionālā enciklopēdija.https://enciklopedija.lv/skirklis/57843-Gerijs-%C5%85%C5%ABmens (skatīts 29.03.2025)


[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp