Fromviêns +skàitlis, acalque ofGermanEinzahl.[1]
viênskàitlis m (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative | vienskaitlis | — |
| genitive | vienskaitļa | — |
| dative | vienskaitlim | — |
| accusative | vienskaitli | — |
| instrumental | vienskaitli | — |
| locative | vienskaitlī | — |
| vocative | vienskaitli | — |