одари́ть• (odarítʹ) pf (imperfectiveодаря́тьorода́ривать)
| perfective aspect | ||
|---|---|---|
| infinitive | одари́ть odarítʹ | |
| participles | present tense | past tense |
| active | — | одари́вший odarívšij |
| passive | — | одарённый odarjónnyj |
| adverbial | — | одари́в odarív, одари́вши odarívši |
| present tense | future tense | |
| 1stsingular (я) | — | одарю́ odarjú |
| 2ndsingular (ты) | — | одари́шь odaríšʹ |
| 3rdsingular (он/она́/оно́) | — | одари́т odarít |
| 1stplural (мы) | — | одари́м odarím |
| 2ndplural (вы) | — | одари́те odaríte |
| 3rdplural (они́) | — | одаря́т odarját |
| imperative | singular | plural |
| 2nd (ты/вы) | одари́ odarí | одари́те odaríte |
| past tense | singular | plural (мы/вы/они́) |
| masculine (я/ты/он) | одари́л odaríl | одари́ли odaríli |
| feminine (я/ты/она́) | одари́ла odaríla | |
| neuter (оно́) | одари́ло odarílo | |