Š apzīmē nebalsīgu postalveolāru frikatīvu [ʃ]. Izrunas laikāmēles gals vai priekšdaļa tiek pacelts uz augšu un nedaudz atvelkts atpakaļ, tuvojoties vai viegli saskaroties ar cietoaukslēju apgabalu aiz augšējiempriekšzobiem (postalveolārajai zonai), radot šļūdošu, berzējošu skaņu. Gaisa plūsma tiek spiesta šaurā kanālā starp mēli un aukslējām, bet nav pilnībā aizturēta, atšķirībā no sprādziena skaņām. Atšķirībā noŽ, kas ir balsīgs postalveolārs frikatīvs [ʒ], Š ir tīri nebalsīgs, tas izveidojas bez balss saišu vibrācijas.
