17505. Ïaunas sievietes, raganas jeb nogalinâtu bçrnu 17506. Lietuvçns moca aizmiguðus cilvçkus. Lietuvçns ir 17507. Lietuvçns esot nomiruða, nekristîta bçrna gars. 17508. Lietuvçns ir kâda nogalinâta bçrna dvçsele. Viòð 17509. Ja kâds bçrns, vai liels cilvçks nolietâts 17510. Lietuvçns esot neliels gars, kas uzmâcoties 17511. Lietuvçns esot mazs, melns zvçriòð un naktî to @ 17512. Man pîsacjçja pierkt jaunu izboòeòi [mâlu krûzîti] 17513. Burvju un raganu gari nâkuði par lietuvçniem un 17514. Lietuvçns nemocot tos lopus vai cilvçkus, kas 17515. To zirgu lietuvçns jâj, tâpçc viòð tâ bubina. 17516. Kad teïi un kumeïi kûtî nosvîduði, tad velns vai 17517. Treðdienas rîtâ priekð saules lçkðanas grieþ vienu 17518. Ko lietuvâns þòaudz, tam jâtura pie sevis sçrmûkðïa 17519. Ja kâds pareizi zinot, kâ gars lietuvçns esot, tad 17520. Kâ lîdzekli pret lietuvçnu lieto trîs lietuvçna 17521. Ja kâdu ir iesâcis lietuvçns jât, tad vakarâ tam 17522. Cilvçku, ko lietuvçns jâj, iemâna maisâ un tad 17523. Kad lietuvçns jâj, tad vajaga aizsargâties ar 17524. Ja moka lietuvçns, tad ar mçli jâpârmet krusts, 17525. Kad kâdu cilvçku lietuvçns mokot, tad par to esot 17526. Ja lietuvçns jâj zirgu, tad stallî uz zirga vajaga 17527. Kad kâdreiz tâ âtri - nemanot, tâ sakot, acu 17528. Ja kâda mâte savu bçrnu aprakusi ne kapsçtâ, tad 17529. Lai aizsargâtos no lietuvçna, tad piektdienas 17530. Ja lietuvçns lopus moca, tos vajaga pçrt ar pîlâdþa 17531. Ja lops paliek slapjð un ir norasojis kâ ar sarmu, 17532. Lai no lietuvçna tiktu vaïâ, tad uzgrieza cilvçkam 17533. Ja kâdu pa naktîm moca lietuvçns, tad vajaga 17534. Vienam saimniekam lietuvçns pa naktîm mocîjis 17535. Ja zirgu jâj lietuvçns (lîtûòs), tad apkar viòam 17536. Lietuvçns jâj uz cilvçkiem un lopiem. Lopi tad 17537. Kad lietuvçns moka, tad jâpakustina kreisâs kâjas 17538. Kad lietuvçns cilvçku mokot, tad jâkustina kreisâs 17539. Ja lietuvçns mokot, tad vajagot kustinât mazo 17540. Ja uzbrûk lietuvçns, tad vajag kustinât kreisâs 17541. Ja nakti lietuvçns moca, tad vajaga kustinât 17542. Kad naktî kâdreiz guïot uzkrît lietuvçns un spieþ 17543. Lai aizdzîtu lietuvçnu, tad vajag râdît spieìeli. 17544. Lai glâbtos no lietuvçna, tad piektdienas vakarâ 17545. Pret lopu lietuvçnu jânogrieþ, kur treju kungu 17546. Lai lietuvçns nemocîtu lopus, lopiem uz muguras 17547. Kad mâjas lopus lietuvçns (lietonis) jâdelç, tad 17548. Lietuvçns pa naktîm dîdot zirgus, un tie rîtâ esot 17549. Kad lietuvçns lopus moca, tad tam lopam vajag 17550. Ja lietuvçns moca, tad jâpaòem ar kreiso roku kâda 17551. Lietuvçnu var aizraidît ar lietuvçna krustu. 17552. Kâdu mâjas cilvçku iemâna maisâ, stâstot, ka
dvçseles daþreiz ierodas naktî jeb dienas vidû kâdâ
mâjâ un sâk jât jeb þòaugt kâdu guloðu cilvçku jeb
arî kâdu kustoni. No tâdas jâðanas cilvçks jeb lops
nogurst, zaudç spçku un pârklâjas ar sviedriem.
Cilvçks gulçdams it kâ nomodâ redz, ka pie viòa
pienâk mazs cilvçciòð, lietuvçns, kas uzgulstas uz
gulçtâja ar tâdu svaru, ka tas vairs nevar kustinât
nevienu locekli un tikai ar mokâm vairs elpo.
Gulçtâju labi pamocîjis, lietuvçns atkal aiziet.
Bet kas lietu prot, tas var arî lietuvçnu noíert,
jo lietuvçns var izlîst atkal tikai pa to paðu
caurumu, pa kuru tas ielîdis. To caurumu nu vajaga
aizbâzt ar tâdu sçrmûkðïa koka gabalu, kas
nogriezts ar kreiso roku, jeb arî atrocenis ar labo,
un atnests mâjâ ar tievgali pa priekðu. To vajaga
izdarît nakti, kad lietuvçns jau iesâcis jât.
Neatrazdams vairs izejas, lietuvçns bieþi pârvçrðas
par skaistu jaunavu un paliek tai mâjâ, kamçr
caurums ir aiztaisîts. Bet kâ tik attaisa caurumu,
tâ arî skaistule tûliò aizbçg. Cîòâ pret
lietuvçniem, svarîgâkâ loma pieder tâ sauktajiem
lietuvçnu krustiem, kas ir vienkârði un divkârði.
Krusti jâuzzîmç ar vienu vilcienu. Tâdus krustus
bieþi redz uz durvîm, sliekðòiem, logiem, silçm un
citâm lietâm. Zîmç tos arî uz govu un zirgu nagiem,
un pat cilvçki, kas cieð no lietuvçna, zîmç tos uz
saviem nagiem. Ðos krustus lieto arî rozes un nakts
pamaðu dziedçðanai.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 153. un 154./
noþòaugtu bçrnu, pakâruðos, slîkoòu vai nosisto
dvçsele, kurai jâmaldâs pa ðo pasauli tik ilgi,
cik ilgi tai bij nospriests dzîvot. Ja nu gadâs
tai vietâ gulçt jeb ap pusnakti garâm iet, kur tâds
cilvçks izlaidis savu garu, tad gars uzbrûk
gulçtâjam vai gâjçjam daþâdu kustoòu jeb cilvçka
veidâ un gulçtâju moca kâ lietuvçns. Tas pats arî
notiek paðâ dienas vidû. Bet dienas laikâ tas
cilvçku visvairâk maldina, citâdi reti uzbrûk. Kad
pienâk tâdas dvçseles mirstamâ stunda, tad saceïas
bargs pçrkoòa negaiss un caur zibeòa spçrienu
aizvada nabaga maldoðo dvçseli uz citu pasauli.
[Sal. smuts.] /A. Þeibe./
Lietuvçns mokot kâ lopus, tâ cilvçkus, it îpaði to
varot redzçt pie govîm. Govîm tas kâpjot mugurâ un
nojâjot slapjas. Cilvçkiem tas pa naktîm gulstoties
virsû un nospieþot tos tîri slapjus. Lietuvçns savu
mocîðanas darbu strâdâjot dienâ un naktî. Cilvçkam,
kad to lietuvçns mokot, vajagot pamostoties sâkt
kustinât kreisâs kâjas mazo pirkstiòu, tad tûliò
lietuvçns noveïoties nost. Pie govîm un citiem
lopiem turpretim jâuzvelkot trîs lietuvçna krusti
uz durvîm un arî kûts iekðpusç lopu apkârtnç. Tad
lietuvçns tûliò atstâjoties. /J. Priede, Rîga./
râdâs virs zemes tik ilgi, cik ilgi tam bûtu
jâdzîvo. Bet ja viòa kaulus apglabâ kârtîgi kapsçtâ,
tad viòð vairs ðai saulç nerâdâs. /P. Ð., Rauna./
(noslepkavots), tad tam jâmaldâs kâ lietuvçnam tik
ilgi apkârt, lîdz viòa îstâ mirstamâ stunda pienâk.
/H. Siliòa, Dobele./
cilvçkiem un lopiem. Cilvçks, kam lietuvçns
uzbrucis, jûtot stipru nelabumu, svîstot un nevarot
kustçties. Ja saliekot kâjas krusteniski, vai arî
kustinot kreisâs kâjas îkðíi, tad lietuvçns
aizbçgot. /A. Vaskis, Tukums./
varot kûtî redzçt dabût. Nosist to varot vienîgi
tad, ja saíerot lopam aiz kreisâs auss, kamçr tas
vçl esot lopam uz muguras, tad lietuvçns vairs
netiekot nost. Lietuvçnu varot aizdzît, ja òemot
pîlâdþa rungu, vislabâk Jâòu vakarâ grieztu, tad
velkot aègârniski mâjâ un iesprauþot kûts griestos.
Varot arî lopu notraipît ar franèu eïïu, sâkot
traipît no astes. /A. Vaskis, Tukums./
bez torgavuoðonos, a juo, kû nokti uz sjevi sagyuðu,
îsâdynuot tymuo izboòeòâ un aizbuozt. Cyti sacjçja,
kabes aukleòi un durovu kïamkas atgrîstum. Cyti
ruodjçja runuodami: "Puorstuos jei tjevi mûcjeit,
kad tu prasjeisi un brûkostjas."Ûtry ruodjçja, kab
eilynu durovuos îdurtum. A cyti runova, kab
pidurovu nakti uz slîkðòa paliktu krystiski slûtu
ar ciervi.
/J. Macilewicz, Pawujciejszona, Viïòa, 1850, 185./
mocîjuðo lopus un daþreiz arî cilvçkus.
/Etn. 1924. IV, 84. J. Siíçns, Vecumnieki./
dzimuði dienas laikâ.
/Etn. 1894. IV, 84. J. Siíçns, Vecumnieki./
/Langius./
lietuvçns tiem esot kâpis mugurâ un nojâdîjis.
/K. Ðilings, 1832. g., Tirza./
lazdas spieíi uz èetri griezieniem. Pie pirmâ
grieziena saka: "Miíçli!" pie otra: "Gabriçli!"
pie treðâ: "Râpaçli!" pie ceturtâ: "Uriçli!". Pçc
tam noslauka lietuvçna mocîto lopu ar vecu kreklu,
liek to kreklu uz staïïa durvju sliekðòa un sit ar
nogriezto spieíi, tad trâpî vainîgo raganu, un ja
grib, var to pavisam nosist.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 154.
A. Baumanis, Rûjiena./
nûja. Kad lopam ir lietuvçns vai vîveles, tad ðo
vajaga pçrt ar sçrmûkðïa nûju.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 198./
ðâ to varot aizdzît. Jâuzrakstot nomiruðâ burvja
vai raganas vârds vai nu uz papîra vai drçbes, tad
jâòemot sçrmaukðas miets, jâizdurot kûts vidû
mçslos caurums; tanî jâiesvieþot uzrakstîtais
vârds, pçc tam miets jâuzdurot atkal virsû un kûts
jâizkvçpinot ar nâtrâm. Ja nu tâ paglabâtais vârds
esot tâ paða lietuvçna, kas agrâk lopus mocîjis,
tad nâkoðâ pusnaktî kûtî esot dzirdama vaidçðana
un stençðana, kas nâkot no mieta apakðas. Lopi nu
paliekot neaizkarti.
/Etn IV, 84. J. Siíçns, Vecumnieki./
krustus: vai nu ar pieciem vai deviòiem stûriem,
kurus uzvelk uz kûts durvîm. Ja lietuvçns gudrs,
tad piecstûru krusti to nespçjot atbaidît, bet gan
deviòstûru. Lietuvçnu aizdzenot arî ar kabatas
nazi, ja to uzsienot lopam uz muguras, attaisîtu
vaïâ un ar zobiem uz augðu. Ja lietuvçns mocot
cilvçku, tad nazis jâieliekot pagalvî.
/Etn IV, 84. J. Siíçns, Vecumnieki./
jâuzsien izkapts virsû ar zobiem uz augðu. Tad
lietuvçns uz tâs sagriezîsies un rîtâ bûs redzamas
viòa asinis. Bet lietuvçns var izkapti apgriezt
otrâdi un tad slimnieks var sagriezties un mirt.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 198./
padauza riòíus, kaulus un citas vecas lietas,
stâstîdami, ka tâs esot lietuvçna dâvanas. Beidzot
uzlej tam maisâ aukstu ûdeni. Tad veselu gadu esot
brîvs no lietuvçna.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 198./
sçrmûkðïa kûju. Ja lopu jâj lietuvçns, tad tas
jâper ar sçrmûkðïa rîksti.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 198./
vai atkal jâpakustina labâs kâjas lielais pirksts,
tad lietuvçns vairs nemocîs.
/M. Macpâne, Alsunga./
ar mçli krusts jâmet. /J. Banâzis, Nîca./
pakârt þagatu ar asti uz zemi un tik zemu, ka
zirgs, asti svaidot, var þagatu aizkart.
/F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 198./
priekðâ kas nozûdot, tad to paòemot lietuvçni savâm
vajadzîbâm.
/F. Kleinhofs, Naudîte. Jkr. IV, 58 (53)./
tai pârgadus jâiet uz kapsçtu un pusnaktîs jâsvieþ
trîs saujas smilðu kapu baznîcas durvîs, tad viòu
lietuvçns nemocîðot. /A. Dragone, Palsmane./
vakarâ vajag zem sliekðòa palikt pîlâdþa zaru.
/J. Pamplis, Garoza./
nûju, tad lietuvçns atstâsies.
/T. Rîgerte, Brunava, 1928./
tad viòu jâj lietuvçns. Tad ir jâpaòem sçrmûkïâ
kûza, kurai galâ krusts uzgriezts, un ar to
atþubeniski jâsit trîs reiz lopam par sâniem.
/J. Rubenis, Çrgïi./
uz nagiem un lopiem uz muguras trîs lietuvçna
krustus. Ja tâdu krustu uzgrieþot uz kûts durvîm
vai stenderes, tad lietuvçns neejot iekðâ. - Reiz
vienam saimniekam, zirgi slapji vien nostâvçjuði.
Viòð aizgâjis pie kâda burvja pçc padoma. Tas
mâcîjis, lai ejot ap pusnakti un apskatot zirgus
ar sveci. Saimnieks tâ arî darîjis un redzçjis divi
ziròus pa zirga muguras virsu vâlâjamies. Licis
uguni klât. Te saimniece sâkusi brçkt: "Manas acis,
manas acis!" un palikusi akla. Zirgi arî no tâs
reizes vairs nav svîduði.
/Etn. 1894. IV, Jaunpils./
saplûkt linos idras, sakaltçt to sçklas uz pannas
un pârliekties par to dûmiem, tad lietuvçns aizbçg.
/P. Zeltiòa, Ikðíile./
zirgus. No rîtiem saimnieks atradis zirgus vienâs
sprogâs gluþi slapjus. Saimnieks visâdi
izmçìinâjies, bet nekas nepalîdzçjis - lietuvçns
pa naktîm zirgus nodîdîjis gluþi slapjus. Bet tad
nejauði kâds vecs cilvçks izmâcîjis saimnieku, kâ
lai dara. Saimnieks piesitis pie siles gala zirga
pakavu un no tâs dienas zirgiem bijis miers.
Lietuvçna vairs zirgu kûtî nemanîjuði.
/H. Skujiòð, Aumeisteri./
ap kaklu zvaniòu: lietuvçns neieredz zvana skaòu
un bçg projâm. /A. Sprûdþs, Varakïâni./
spârdâs ar kâjâm un pârklâjas ar sviedriem, tâdçï
viòiem uz ragiem vajaga uzzîmçt krustu ar svçtîtu
krîtu, tad lietuvçns atstâjas. Ja viòð mâc cilvçku,
tad vajaga tikai pakustinât ar labâs rokas mazo
pirkstiòu un viòð nokritîs zemç kâ maiss. Daþreiz
lietuvçns atlaiþas vairâk tûkstoðs jûdþu. Viòð ir
tâds pats cilvçks kâ mçs, tikai citas ticîbas.
/St. Ulanovska, Lotysze Inflant Polskich,
1801, Krakow./
mazais pirkstiòð. /P. Ð., Rauna. K. Jansons, Plâòi.
J. Jaunsudrabiòð, Nereta./
kâjas mazais pirkstiòð, tûdaï atstâðoties.
/J. Bitaka, Litene./
pirkstiòu, tad tas aizejot.
/H. Lindberga, Veselauska./
kâjas lielo pirkstu. /J. Pamplis, Garoza./
kreisâs kâjas lielo pirkstu. /J. Pamplis, Garoza./
cilvçku, tad vajaga noskaitît kâdu lûgðanu un
pakustinât kreisâs kâjas mazo pirkstiòu.
/M. Freiberga, Talsi./
/H. Lindberga, Jaunrauna./
vajag zem sliekðòa palikt pîlâdþu zaru.
/J. Pamplis, Garoza./
robeþas saiet, sçrmaukslis un tanî jâiegrieþ
piecstûrains raganu krusts. /K. Jansons, Plâòi./
jâuzsien biksas. /J. A. Jansons, Piòíi./
tâdam lopiòam jâuzsien uz muguras noðauta vârna un
lietuvçns atkâpsies. /O. Treimane, Jaunrumba./
slapji nomocîti. Tas esot kâds nelabs gars. Vajagot
pie staïïu durim piesist pûci vai vanagu, tad
lietuvçnc tur vais nenâkot, jo tas no pûcçm un
vanagiem bîstoties. /K. Skujiòð, Smiltene./
iegriezt labajâ ausî, tad lietuvçns vairs nenâks.
/R. Bçrziòð, Dþûkste./
èupiòa un jâieliek kaut kâdâ zaru caurumâ. Otrâ
dienâ, caur èupiòu skatoties, var redzçt, vai
lietuvçns vîrietis vai sieviete.
/A. L.Puðkaitis./
/R. Bçrziòð, Dþûkste./
lietuvçns tam dos kâdas dâvanas. Kâ nu tas ielien
maisâ, tâ tam sâk liet ûdeni virsû. Kad tas sâk
kliegt, tad uzver uz aukliòas riòíus, kaulus un
citas lietas, sâk tos purinât un stâsta, ka tâs ir
lietuvçna dâvanas par to, ka tas lîdis maisâ. Tâ
varot aizbaidît lietuvçnu uz veselu gadu. [Sal.
metenis.] /F. Brîvzemnieks, 1881. IV, 198./